Klasicisms ir mākslas stils un literatūras virziens, kā arī tiem atbilstoša estētikas teorija no 17.gs. līdz 19.gs.sākumam; par paraugu izvirzīja antīko literatūru un mākslu(tās racionalitāti, līdzsvarotību, objektivitāti, lakoniskumu un formas stingrību), taču sižetiskās situācijās , tēlus un raksturus bagātināja ar jaunu idejisko saturu;izcēla varonību, augstus tikumiskos ideālus.
Grezni smalkais rokoko pārejas periodā –XVIII gadsimta vidū izauklē tā saucamo sentimentālo jeb jūtīgo stilu. Tas sevī apvieno profesionāli virtuozo franču rokoko mākslu ar itālisko melodiju izteiksmību,ievieš niansēm bagātāku dinamiku,emocionāli sirsnīgāku izteiksmi. No tā savukārt izaug klasicisma stils.Par tā dzimteni tiek uzskatīta Francija. Francijā klasicisma attīstību veicināja muižnieciskais absolūtisms, kas it īpaši savā sākotnējā periodā atbalstīja plaukstošo buržuāziju. Klasicisma stilistiskajai sistēmai skaists ir tikai tas, kas saprātīgs, sakārtots , harmonisks. Kā barokam, tā klasicismam raksturīga tieksme pēc vispārinājuma, taču katrs to cenšas panākt ar citādiem līdzekļiem.Baroka meistari tiecās pēc masām, pēc šo masu dinamikas un sarežģītiem ansambļiem.Klasicisms turpretim šo viengabalainību centās sasniegt ar veselā atsevišķo detaļu savstarpēju racionālu saskaņotību. Klasicisma arhitektūra atdarināja seno romiešu un grieķu celtnes.Tēlotājā mākslā par nozīmīgiem žanriem tika atzītas vēsturiska, alegoriska un mitoloģiska satura kompozīcijas.
…
