Klasicisma glezniecība 17.gs. Francijā

Par paraugu klasicisma perioda mākslā tika stādīta antīkā kultūra un dižrenesanse. Mākslinieki pēta vecmeistarus, lai paustu morāli un līdz ar to drāmu. Mākslinieki pēta dzīvo dabu, strādājot pie uzmetumiem, kas balstās uz perspektīvas likumiem. Šis žanrs akcentē cilvēka trauslumu dabas nemainīguma priekšā. Klasicisma periodā vecās formas iegūst jaunu idejisko saturu, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēka psiholoģijai. Šim periodam raksturīga idealizācija, racionālisms, orientācija uz vispārcilvēcisko un izteiksmes skaidrība. Zīmējums dominē pār krāsu. Gleznām ir viendabīgs, dažkārt silts un poētisks apgaismojums; gaisma krīt no augšējā kreisā stūra.…