Kinomāksla pirmsākumi Baltijā - 20.gs 20.- 30. g.

Baltijas valstīs pirmās kinofilmas tika demonstrētas jau pirms kara. 20. un 30. gados daudzajos jaunatvērtajos kinoteātros demonstrēja gan amerikāņu, gan vācu un citu Eiropas zemju, tāpat arī padomju filmas, turpretī nacionālā kinomāksla attīstījās lēni.

Latvija
Latvijā uzplauka kinohronikas žanrs.
Pāris faktu:

1910. g. pirmos dokumentālos kadrus Latvijā uzņēma operators A. Stanke, kurš iemūžināja Pētera I pieminekļa atklāšanu.

1914. g. operators E. Tisē filmēja vācu karakuģu eskadras uzbrukumu Liepājai.

1913 - 1914. g. tika uzņemtas 3 nelielas aktierfilmas.

1920. g. - 9. novembrī – Latviešu pirmās aktierfilmas „Es karāji aiziedams” pirmizrāde, kuru uzņēma Vilis Segliņš
- nodibinātajā a/s "Latvju filma" studijā tika uzņemtas 4 aktierfilmas - "Laiku viesulī", "Fricītis jūrmalā" un citas. Sakarā ar studijas vadītāja un režisora P. Cardiņīna aizbraukšanu uz Krieviju 1923. g. a/s "Latvju filma" beidza pastāvēt.

1923. g. 30. decembrī – atklāts pats slavenākais un greznākais kinoteātris Baltijas valstīs Splendid Palace („Mirdzošā pils” - tagad kino „Rīga”)

1930. g. tika uzņemta arī aktierfilma "Lāčplēsis", kas daļēji veidota pēc tautas teikas motīviem.

1933. g. uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas SKAŅU skatu filma "Daugava".
…