1970.gada Radio Lietas gadījumā, radio stacija bija tieši mudinājusi braukt pakaļ sarkanajai automašīnai un ar tiešu aicinājumu, izraisījusi noziegumu.
Ja tiktu pieņemts, ka filma tieši pamudināja jauniešus izdarīt noziegumu, tā tiktu nodēvēta par likuma neaizsargātu materiālu, kas kūda uz vardarbību un kas tādā gadījumā patiešām varētu par tādu tikt uztverts. Turklāt, filmas veidotājiem nelabvēlīgs iznākums liktu arī citām filmu kinostudijām un režisoriem nodarboties pašcenzūru, kas jau atkal ir pretrunā ar runas brīvības likumu.
Tiesa arī pierādīja, ka filmai nepiemīt izņēmuma gadījums un tā netika pieskaitīta pie netikumības. Tiesas spriedumā filmas veidotāji tika atzīti par nevainīgiem.
Pēc tiesvedības procesa izbeigšanas, tiesnesis atzinās Oliveram Stounam, ka šāda veida filmu apriori aizsargā runas brīvības likums, tomēr pilsoņiem ir jābūt tiesībām uzsākt tiesas prāvu un tikt taisnīgi uzklausītam. Protams, tas arī nozīmē, ka tādiem cilvēkiem, kā Olivers Stouns ir jātērē savs laiks un nauda, lai aizstāvētos pret šādām apsūdzībām.
Secinājumi
Gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropas Savienībā kino un mediju darbību aizstāv runas brīvības likums, tomēr tam ir izņēmumi. Par svarīgākajiem elektronisko mediju ierobežojumiem tiek uzskatīts netikumīgs saturs, kas var ietekmēt bērnu un pusaudžu veselību un attīstību, kā arī naida kurināšana, diskriminācija un cieņas aizskaršana. Tomēr pastāv gadījumi, kad mediju satura regulācija nenodrošina izvairīšanos no cita veida kaitnieciskas ietekmes uz sabiedrību. Šādi gadījumi var tikt izskatīti tiesvedības procesā un galvenais faktors, kas ietekmēs medija atbildību, būs tiešs aicinājums uz nozieguma veikšanu vai tieša kaitniecība. Tiesa gan, runas brīvības likums tiecas aizsargāt mediju darbību.
…