Kino un teātra attīstība

Secinājumi:
1. Pirmie soļi latviešu teātra izveidei dzimst un attīstītās reizē ar latviešu nācijas sabiedriskās apziņas veidošanos.
2. Teātru pastāvēšanu būtiski ietekmēja 30. gadu pasaules ekonomiskā krīze, teātrus nevis samazināja, bet palielināja jauniestudējumu skaitu, sagatavojot tos īsā mēģinājumu periodā un nenodrošinot jaunus mākslinieciskus meklējumus.
3. 2 vadošie teātri Rīgā Nacionālais un Dailes. Nacionālā teātrī iestudējumus veidoja vairāki režisori, Dailes teātrī - viens. Un Nac. Teātris bijis daudz nopietnāks un Dailes teātris piepildītāks ar komēdijām.
4. Par latviešu skatuves mākslas uzplaukumu varam pateikties Rainim, Annai Brigaderei, Vilim Lācim, Eduardam Smiļģim un vēl daudziem citiem, kuri likuši pamatus teātrim un tā darbībai.
5. Interese par kino - 20. gadsimta galveno mākslas žanru - Latvijā bija tikpat milzīga kā visā pasaulē. Kinoteātru apmeklēšana kļuva par vienu no iecienītākajiem atpūtas veidiem.
6. Kino procesi savstarpēji mijiedarbojās ar procesiem sabiedrībā.
7. 20. gadsimta divdesmitie gadi pasaules kinomākslā bija ļoti auglīgs laiks - tika uzņemti izcili kinodarbi, konstituējās formāli un saturiski atšķirīgi kino virzieni - klasiskais kino, vācu ekspresionisms, franču impresionisms, padomju montāžas kino, eksperimentālais kino jeb avangards.
8. Gan kino teorija, gan prakse pasaulē divdesmitajos gados liecināja, ka kino tika atzīts un respektēts kā māksla, galvenie strīdi notika nevis par to, vai šī parādība būtu pieļaujama vai iznīdējama, bet par to, kādas ir kinomākslas specifiskās, esenciālās īpašības un kādai tai jābūt.
…