Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:871843
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Masu Kultūras pirmsākumi    3
  Kino izplatīšanās ASV, Filmu zvaigznes    5
  Čārlijs Čaplins    6
  Merlina Monro, Marlēna Dītriha    7
  Kino Latvijā pēc 2, pasaules kara    8
  Rīgas Kinostudija    9
  Jānis Streičs    10
  Vija Artmane    11
  Ēvalds Valters, Eduards Pāvuls    12
  Latvijā uzņemtās filmas    13
  Kopsavilkums    16
  Izmantotā literatūra    17
Darba fragmentsAizvērt

Masu kultūras pirmsākumi

Kopš 20.gadsimta sākuma visās rūpniecības valstīs ir saīsinājies darba laiks. Piemēram, Savienotajās Valstīs 20.gados 60 stundu darba nedēļu nomainīja 48 stundu darba nedēļa. Ziemeļvalstīs likumi par darba laiku paredzēja 8 stundu darba dienu. Pilsētniekiem tagad bija vairāk brīvā laika, nekā agrāk. Darba algu pieaugums nodrošināja arī reālo ienākumu pieaugumu, jo laika posmā pirms Pirmā pasaules kara cenas bija samērā stabilas. 20.gados turpinājas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanās. Pilsoņu brīvā laika, pirktspējas un politiskās nozīmības pieaugums stipri ietekmēja informācijas apmaiņas un izpriecu attīstību. Sākās masveida izklaides un masu saziņas līdzekļu laikmets. Attīstās elektriskie sakaru līdzekļi.


Kino izgudrojumi un sociālpolitiskie apstākļi pasaulē kino pirmsākumos

Kādā Parīzes kafejnīcā 1895.gada decembrī cilvēki pirmoreiz pasaulē skatījās kino. To rādīja divi brāļi- francūži Ogists un Luijs Limjēri. Lai gan tie bija tikai daži vienkārši, īsi skati, kopš tā brīža kino kļuva populārs. Pirmās bija mēmās filmas, kurās uzraksti uz ekrāna paskaidroja darbību. Pianists atskaņoja filmai atbilstošu mūziku, piemēram, strauju un dramatisku pakaļdzīšanās epizožu laikā.
Kinematogrāfiju ap gadsimtu miju vēl uzskatīja par maznozīmīgu jaunumu; viens no tās izgudrotājiem, Tomass Alva Edisons, to nosaca par pārejošu modes untumu. Tās popularitāte tomēr strauji pieauga. Satura vienkāršība un biļešu lētums padarīja to pirmām kartām par nabadzīgo pilsētnieku izklaides veidu. Lielākoties kino apmeklēja sievietes. Savienotajās Valstīs 20.gadsimta 20.gados tikai 30% kinoteātru apmeklētāju bija vīrieši.
Par kinoteātra dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1895.gada 28.decembris. šajā dienā Luijs un Ogists Limjēri parādīja parīziešiem savas pirmās lentes.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties