Ļoti arhaiska. to pierāda šamanisms un senču kults. Pēdējais ir reliģijas būtība. (starp citu, latviešu reliģiozitātes arhaiska iezīme arī ir senču kults, un mūsdienās tas pastāv kapusvētku tradīcijas veidā. Tos, starp citu, ieviesa Andrievs Niedra. Viņš bija luterāņu mācītājs, bet kristīgajā teoloģijā kopš Lutera mirušo godināšana ir aizliegta. Tas nekas – mirušo piemiņas svētki ieviešas ātri. Niedra labi pazinis latviešu mentalitāti)
senču kults – 1 no šamanisma variācijām. Uzskats, ka senču gars neatstāj šo pasauli, bet kaut kā piedalās savas dzimtas dzīvē. Tas var savējiem palīdzēt vai kaitēt: tāpēc vajag veikt zināmus rituālus.
Tālajos A senču kults izteikts vēl spilgtāk (senču pielūgšana); to neievēro noziedznieki, kas dzīvo citā vērtību sistēmā (vai arī parodē: noziedznieki upurē narkotikas, alkoholu).
Antropoloģiskais priekšstats (par to, kā cilvēks uzbūvēts). Līdzigi šamanismam, cilv. ir trijdaļīgs un pēc nāves sadalās: 1. daļa aiziet uz debesīm, 2. paliek kapē, lai pieņemtu ziedojumus, 3. apmetas templī vai paliek pie savas ģimenes mājās. Šādu, “pareizu” sadalījumu nodrošināt palīdz īpašs rituāls, kas ilgst 100 dienu.To dara daoistu priesteri: saka īpašas lūgšanas, pienes upurēdienus, dedzina īpaši šim nolūkam paredzētu papīrnaudu (kurai nav lietišķas vērtības). Turklāt, lai mirušajam viegli pārvietoties, tam dāvina transporta līdzekļus: automašīnas, lidmašīnas, kuģus…no papīra.
DAOISMS (vai daosisms)
Radies ap 6 gs.p.m.ē. Dibinātājs Lao Czi (Nevis Laodzi!). Galvenais reliģiskais teksts – Dao De dzin (“Czina ceļš’’, “Ceļš un labais spēks”)
Ziņas par Lao Czi biogr. atstājis ievēr. ķīniešu vēsturnieks I czin, bet tās ir stipri mitoloģiskas.
Ģeogrāfiski daoisms ir radies D Ķīnā.
Lao Czi dzimis Ču valstī, strādājis par arhivāru un bibl.pārvaldnieku. Pēkšņi grib doties prom no Ķīnas (ķīniešiem tas nozīmē to pašu ko nomirt), bet 1 robežsargs viņu aiztur un neļauj doties prom, iekams Lao Czi neuzrakstīs savu gudribu. Viņš uzraksta Dao De dzin un pazūd.…