-
Ķīnas māksla
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Mākslas kultūra Senajā Ķīnā | 4 | |
Viduslaiku Ķīna ( 4. – 18. gs. ) | 6 | |
Ziemeļu Veju valsts (4. – 6. gs.) | 6 | |
Minu dinastijas periods | 9 | |
Mandžūru dinastijas valdīšanas laiks (no 1683.g.) | 10 | |
Daiļamatniecība | 10 | |
Ķīnas māksla 19. gadsimtā | 11 | |
Ķīnas māksla 20. gadsimta pirmajā pusē | 11 | |
Ķīnas Tautas Republikas māksla | 12 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Ievads
Tāpat kā Indijas, arī Ķīnas kultūra ir ļoti sena un mērojama gadu tūkstošos. Jau pirms 500 000 gadu Ķīnas teritorijā dzīvojis sens cilvēks – sinantrops, kurš pratis izgatavot primitīvus darbarīkus. Ap 4000.g.p.m.ē. šeit sāka veidoties pirmie ciemi, bet ap 3500. g. p.m.ē. tika uzcelta pirmā Ķīnas pilsēta.
Ķīna piedzīvojusi daudzus mākslas kultūras attīstības posmus un uzkrājusi milzīgu pieredzi, iedibinājusi stingras vietējās tradīcijas un izstrādājusi savus kanonus. Tā kā Ķīna ir sena zemkopības zeme, tās mākslā dominējošā simbolika arvien bijusi saistīta ar dabas tēliem. Milzīga uzmanība pievērsta augiem, stādiem, kokiem, puķēm, putniem, dzīvniekiem, saistot dabā valdošos likumus ar cilvēciskām vērtībām. Ķīniešu māksliniekiem pasaules izjūta arvien bijusi cieši saistīta ar dabā notiekošajām norisēm (pērkona un zibens parādības, mākoņu kustība, pavasara plauksme, rudens noskaņas ), arvien tikusi meklēta simbolu valoda, kurā ūdens viļņi ar putu galotnēm visbiežāk simbolizējuši jūru, mākoņi - debesis, kalni – zemi.
Dabas spēku atspoguļojumam, ķīnieši meklējuši un atraduši mitoloģiski fantastiskus tēlus dažādu puķu veidā. Pūķis ķīniešu ticējumos nozīmē zemes spēku, arī labu veiksmi. Ciešās saites ar dabu, izskaidro arī to faktu, ka jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, tas ir, agrāk nekā Eiropas zemēs parādījās ainavu gleznojumi. Ķīniešu arhitekti, kā nekur citur, prata ļoti meistariski iekomponēt savas celtnes ainavā.
Mākslas kultūra Senajā Ķīnā
Senākie mākslas pieminekļi Ķīnā saglabājušies no 4 – 3 gt. p.m.ē. Tie ir vienkāršas, plūstošas formās darināti bāli dzeltenīgi un sarkanīgi māla trauki, ko rotā brūngani sarkanīgs ar trauka formām saskanīgs apgleznojums. Izteiksmīgi ir brīvi klātie ģeometriskie raksti – dažādi rombu grupējumi, spirāles un zigzagi, kam tika piešķirta maģiska nozīme ( tie saistījās ar dabas spēku – pērkona un zibens pielūgšanu, zemes auglības slavināšanu un tml.). Trauki darināti uz podnieka ripas, un to tehnoloģiskais izpildījums ir smalks. Šāda tipa trauki sākotnēji atrasti Henaņas provincē, Janšao ciema apkaimē, tāpēc visus šiem līdzīgi apgleznotos māla traukus dēvē par Janšao keramiku. Sastopama arī tā sauktā melnā keramika. Tie ir ļoti plāni, melni, spīdīgi, dažādas formas kausi un trijkāji, ko pēc atraduma vietas savukārt sauc arī par Lupšņas keramiku.
…
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vispārējs ieskats antīkās Ķīnas mākslā
Referāts vidusskolai4
-
Indijas viduslaiku māksla un arhitektūra
Referāts vidusskolai6
-
Renesanses mākslas attīstība Itālijā un Ziemeļeiropā, kopīgais un atšķirīgais
Referāts vidusskolai19
Novērtēts! -
Grieķu māksla un tās īpatnības
Referāts vidusskolai11
-
Pola Gogēna dzīve un māksla
Referāts vidusskolai5