Mans pētījums apskata un analizē Ķīnas Tautas Republikas attīstību kopš 1978. gada. Šīs gads ir atskaites punkts Ķīnas tautsaimniecības modernizācijas procesam. Lai izprastu valsts politiskās un ekonomiskās nianses, sniedzu ieskatu Ķīnas politiskajos procesos arī Mao Dzeduna valdīšanas laikā.
1949. gadā valstī nostiprinājās komunisma ideoloģija, kuras dominante turpinājās līdz Mao Dzeduna nāvei. Vēl šodien turpinās valsts transformācija, kuras galvenais mērķis ir ekonomiskās ietekmes nostiprināšana, tomēr paliek noslēpums, cik lielā mērā notiek valsts politiskā režīma transformācija.
Mans nodoms šajā darbā ir pierādīt, ka ĶTR ir nozīmīgs aktieris starptautiskajās attiecībās, kura ietekmei ir tendence pieaugt. Darbā apskatu šādus ārpolitisko ietekmi noteicošos faktorus: ekonomikas izaugsme, militārais potenciāls, tehnoloģiju pieejamība, līderu ietekme uz valstī notiekošajiem procesiem.
Nozīmīga vieta ir atvēlēta Ķīnas attiecībām ar ASV un Krieviju, kā arī Pekinas politikai pret kaimiņvalstīm – Indiju, KTDR, Korejas Republiku un Japānu. Attiecību attīstību ar ASV un Krieviju (iepriekš PSRS) aplūkoju arī Aukstā kara griezumā.
Darba ietvaros ir akcentēta Rietumvalstu un Ķīnas atšķirīgā vērtību sistēma, kas rada atšķirīgu skatījumu uz dažādām dzīves jomām. Lielākās nesaskaņas rodas cilvēktiesību jautājumos, kuras balstās uz tradīcijām un valstī valdošo ideoloģiju. Ķīnas līderi ir redzamākās personas, kas iemieso tradicionālos un komunistisko uzskatu postulātus valstī.
Savā darbā izmantoju divas starptautisko attiecību teorijas. Viena teorija ir liberālisma skatījums uz starptautisko attiecību sistēmu, otra – līderības faktora ietekme uz ārpolitiku un valsts iekšējiem procesiem.…