Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:369074
 
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Teorētiskā daļa    4
1.1.  Ķīmisko ieroču izplatība pasaulē    4
1.2.  Ķīmiskie ieroči vēstures gaitā    5
1. 2.1.  Ķīmiskie ieroči Pirmajā pasaules karā    5
1.2.2.  ,,Oranžais aģents’’    7
1.2.3.  Līča kara sindroms    8
1.3.  Ķīmisko ieroču draudi miera laikā un izmantošana pret civiliedzīvotājiem    8
1.3.1.  Baltijas jūras problēma    8
1.3.2.  Ķīmisko ieroču izmantošana pret civiliedzīvotājiem    9
2.  Praktiskā daļa    11
2.1.1.  Sinepju gāze    11
2.1.2.  Asins aģenti    11
2.1.3.  Dioksīdi    12
2.1.4.  Nervu gāze    12
2.2.  Ķīmisko ieroču īpašības un aizsardzība no tiem    13
2.2.1.  Ķīmisko ieroču efektivitāti iespaidojošie faktori    13
2.2.2.  Ķīmisko ieroču īpašības    13
2.2.3.  Aizsardzības pasākumi pret ķīmiskajiem ieročiem    13
  Secinājumi    14
  Anotācija    15
  Izmantotās literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir par ķīmiskajiem ieročiem. Tā varbūt nav pati aktuālākā tēma no visām iespējamām, bet tā kā ķīmiskie ieroči ir liels drauds cilvēcei tad šī tēma ir diezgan nozīmīga. Ķīmiskie ieroči ir tikai viens no cilvēces izgudrotajiem nonāvēšanas veidiem, un pie tam ne pats briesmīgākais, tomēr dažu apstākļu dēļ es izvēlējos rakstīt tieši par tiem. Kaut vai tāpēc, ka Baltijas jūras gultnē ir milzum daudz šo ieroču. Arī tāpēc, ka šos ieročus ir salīdzinoši viegli izstrādāt un iegūt. Vēl vieglāk var iegūt tikai sprāgstvielas. Un kā jebkuru no masu iznīcināšanas līdzekļiem arī ķīmiskos ieročus nedrīkst novērtēt par zemu.
Vēsturē nav bijuši nemaz tik daudz šo ieroču izmantošanas gadījumu, tomēr tie visi izraisīja milzu ažiotāžu un sabiedrības noraidījumu, lai gan pēc manām domām, neko daudz neatšķiras no pārējiem ,,nāves rīkiem”, kas ir attīstītā cilvēka arsenālā.
Tomēr es neuzskatu, ka ķīmiskos ieročus gaida spoža nākotne un attīstība. Tādēļ mana hipotēze ir ,,Ķīmiskajiem ieročiem nav nākotnes”. Šo hipotēzi es arī centīšos pierādīt referāta gaitā.


Ķīmisko ieroču izplatība pasaulē.
Lai gan ķīmisko ieroču izplatību ierobežo Ženēvas protokols(1925) un Ķīmisko ieroču Konvencija(1993) un dažādi statūti, tomēr ir pilnīgi drošas ziņas, ka vairākām valstīm šie ieroči pieder pašreiz, piemēram, ASV, Indijai un Krievijai, kuras pašas ir to atzinušas. ASV it kā ir sākusi šo ieroču iznīcināšanu, bet tās krājumi ir milzīgi un netrūks arī citu ne mazāk bīstamu ieroču veidu(bioloģiskie ieroči, kodolieroči, ūdeņraža bumbas, neitrona bumbas utt.).
Vēl vairākas valstis tiek turētas aizdomās par šādu ieroču ražošanu, glabāšanu vai par plāniem to darīt. To izraisa mūsdienu politiskā situācija, jo ir ne mazums valstu, kuru attiecības ne tuvu nav draudzīgas, vai kuru politika ir diezgan agresīva. Kā to nesen pierādīja ASV rīcība, tad aizdomas par šo ieroču glabāšanu var tikt izmantotas par ieganstu karam. Tomēr par spīti šim gadījumam nedrīkst aizmirst par to, ka šādu ieroču pastāvēšanas draudi pastāv un ka pietiekami lielā daudzumā tie, cilvēkiem, var būt tikpat postoši kā atombumba.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1155908
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties