2.Metālu un nemetālu bioloģiskā loma cilvēka organismā
Dabā sastopamos minerālus iedala metālos un nemetālos. Cilvēka organisma šūnās un ķermeņa šķidrumos tās atrodams kā joni, kas ir elektriski lādētas daļiņas, vai arī ir saistījušās pie citām vielām. Uzturā lietojamās metāliskās minerālvielas ir nātrijs, kālijs, magnijs un kalcijs. Nemetāli ir minerālvielas hlors, fosfors un sērs. Ja lieto sabalansētu uzturu, tiek uzņemts vajadzīgais minerālvielu daudzums, respektīvi nevajadzētu pārspīlēt uztvert datus par “diennaktī nepieciešamo patēriņu” .[5,54]
Minerālvielas iedala mikroelementos un makroelementos. Pie mikroelementiem pieskaita minerālvielas, kuras organismā un uzturlīdzekļos atrodamas niecīgā daudzumos, tie būtu cinks, dzelzs, niķelis, mangāns, varš, jods. [11, 60] Makroelementi ir tie, kas organismā mērāmi lielākos daudzumos par 5 gramiem, pie tiem pieskaita: kalciju, fosforu, magniju, kāliju, nātriju, hloru, sēru. [3, 108]
2.1.Metāli
Cinks ir metāls, viens no mikroelementiem, kas nepieciešami normālai cilvēka attīstībai. Cinks nepieciešams 40 veidu enzīmiem un piedalās daudzos gremošanas un vielmaiņas procesos. Nepieciešams olbaltumvielu veidošanai šūnās un ogļhidrātu apmaiņai. Vajadzīgs augšanai un dzimumnobriešanai, bet piedalās arī daudzos citos organisma procesos: pareizā ievainojumu sadzīšanā, sālsskābes veidošanā kuņģa sulai, kola gēna veidošanā. Ir parādījušies dati par to, ka cinks ņem dalību asins veidošanā, šis mikroelements ir īpaši svarīgs smadzeņu piedēkļa funkcionēšanai.
Cinka savienojumus medicīnā izmanto kā zāles. Tā trūkums vai pārpilnība izjauc līdzsvaru dažādu metālproteīdu sintēzē, kā arī dažu citu metālu organiskajos savienojumos.
…