1. Šķidruma īpašību un darba apstākļu ietekme piemērota sūkņa izvēlē.
Sūkņi, kurus lieto, lai pārsūknētu ķīmiski agresīvus šķidrumus, no pārējiem sūkņiem atšķiras galvenokārt ar materiālu, no kāda tie veidoti.
Lielākā daļa ķīmisko sūkņu ir veidoti no nerūsējošā tērauda, niķeļa sakausējumiem vai arī no specifiskākiem materiāliem, piemēram, titāna vai cirkonija. Ir sastopami arī oglekļa, stikla, porcelāna, gumijas, kā arī no dažādiem tehnoloģiskiem polimēriem (termoplastiem, termosetiem, epoksīdsveķiem, vinilestera). Katru no šiem materiāliem sūkņa konstrukcijai pievieno tikai viena iemesla dēļ – lai novērstu vai samazinātu ķīmiski agresīvā savienojuma postošo ietekmi uz sūkņa detaļām.
Tā kā pārsūknējamā ķīmiskā savienojuma īpašības nosaka, kuri no materiāliem ir vispiemērotākie, šis šķidrums ir rūpīgi jāizanalizē [1 ,2].
1.1.Šķidruma sastāvdaļu analīze.
Šķīduma īpašības veido savienojumi, kuri ir tā sastāvā, tāpēc ir svarīgi zināt visas tajā ietilpstošās vielas. Turklāt ir svarīgi atzīmēt ne tikai tās komponentes, kuru saturs šķidrumā ir vislielākais, bet gan arī to, kuru ir pavisam maz. Vairākums gadījumu noteicošākās sūkņa izvēlē izrādās mazākumā esošās komponentes, jo tas lielā mērā var ietekmēt korozijas ātrumu. Šī iemesla dēļ pilnīga un detalizēta šķidruma analīze ir vissvarīgākā [1].
1.2. Šķidruma koncentrācija.
Plaši izplatītie termini „koncentrēts”, „atšķaidīts” vai „neliels daudzums” šajā gadījumā nav pielietojami, jo ir lielas šo terminu interpretācijas iespējas. Tāpēc vienmēr ir vēlams uzrādīt visu komponenšu daudzumus, izteiktus masas daļās, pat tad, ja kāda komponenta daudzums izsakāms tūkstošdaļās. Piemēram, titāns ir pilnībā piemērots materiāls gadījumā, ja pārsūknējamā viela nesatur fluorīdu. Ja tomēr šajā pašā vidē ir sastopamas kaut dažas fluorīda masas miljondaļas, tas viennozīmīgi izraisītu titāna koroziju [1].
…
