Ķīmiskās vielas un to izmantošana pasaules karos

Secinājumi
1. Pirmie ķīmiskos ieročus pielietoja franči, ksililbromīdu – asaru gāzes granātās.
2. Gāzmaskas ļoti efektīvi absorbēja ksililbromīdu, tādēļ 1917. gadā tas tika aizvietots ar spēcīgākiem ķīmiskajiem ieročiem.
3. Vēlāk ksilibromīdu aizvietoja ar hloru.
4. 1915. gada 25.septembrī Cīņā pie Lūsas Lielbritānija deva prettriecienu Vācijai pielietojot 140 tonnas hlora. Taču mēģinājums bija izgāzies, jo uzbrukums bija atkarīgs no vēja, kas toreiz bija labvēlīgs vāciešiem.
5. Hlors ap sevi rada zaļganpelēku mākoni.
6. Fosgēns ir inde, kas 24 stundu laikā spēj nogalināt cilvēku, to lietoja 1. Pasaules karā kā ķīmisko ieroci.
7. Fosgēns kļuva par potenciāli labāku ķīmisko ieroci kā hlors, jo bija bezkrāsains, tādējādi grūtāk ieraugāms kā hlors.
8. Iprīts, kuru pirmo reizi 1917. gada jūlijā izmantoja vācieši, tika lietots 1. Pasaules karā 3. kaujā pie Ipras, no tā arī ir cēlies šīs vielas nosaukums.
9. Iprīts saskaroties ar ādu izraisa spēcīgus ķīmiskos apdegumus, kā arī ir spēcīgs mutagēns un kancerogēns.
10. Nacistiskā Vācija 2. Pasaules kara laikā izstrādāja spēcīgu ķīmisko ieroci, kas iedarbojas uz jebkura dzīva organisma nervu sistēmu – zarīnu.
11. Zarīnu 2. Pasaules karā nekad nepielietoja kaujā.
12. Ķīmisko ieroču pielietojums kaujā 2. Pasaules karā bija stipri mazāks kā tas bija 1. Pasaules karā
…