Ķīmiskā rūpniecība pasaulē ir vislielākā nozare. Zinātniekiem šīs problēmas izpētei jāvelta vismaz 20 gadi, bet bagātie ārzemju skaistumkopšanas industrijas rūpnieki ir spējīgi ietekmēt gan savas valdības, gan Eiropas funkcionārus.
Pateicoties vides aizsardzības pasaules organizāciju, Sieviešu vides tīkla un organizāciju WWF un «Greenpeace» aktivitātēm, šādi pētījumi tika sākti, un 2003. gadā arī mums kļuva pieejama informācija par dažu sadzīves ķīmijā lietoto sastāvdaļu ietekmi uz cilvēka organismu. Tuvāk par šo problēmu stāsta Vides aizsardzības kluba nodaļas «Zaļā brīvība» vadītājs un Pasaules Dabas fonda projektu vadītājs Jānis Brizga.
«Lai pierādītu faktu, ka sadzīvē izmantotās ķīmiskās vielas kaitīgi ietekmē ikvienu dzīvu organismu, Pasaules Dabas fonds 2003. gada nogalē veica eksperimentu. Eiropas Parlamenta deputātiem Briselē piedāvāja brīvprātīgi pieteikties uz asins sastāva izmeklēšanu, lai noteiktu, kādas ķīmiskas vielas tur atrodamas. Tika noteikta 101 bīstamākā sadzīvē sastopamā ķīmiskā viela. Trīspadsmit tika atklātas katram «donoram», bet vidēji asinīs atklāja 41 meklēto vielu. Sacēlās liela ažiotāža, jo ES komisija gatavo jaunu direktīvu, kas nākotnē regulēs izgatavotāju pienākumus visās ražošanas nozarēs, kas saistītas ar ķīmisko un īpaši bioakumulatīvo vielu izmantošanu, kur ietilpst arī kosmētikas, sadzīves un higiēnas preces, bērnu apģērbi un rotaļlietas, celtniecības materiāli, auto detaļas, elektropreces utt.»
Ķīmisko vielu aprite dabā
«Politiskā elite šajā eksperimentā parādīja, kāda ir katra Eiropas pilsoņa organisma piesātinātība ar ķīmiskām vielām, jo, piemēram, katra «donora» asinīs tika atrasta arī viela DDT, ko 50. gados visā pasaulē plaši praktizēja kā iedarbīgu pesticīdu. Efektīvs līdzeklis, kas izrādījās bīstams ne tikai kaitēkļiem vien. Pirmā uz to reaģēja Baltijas jūras dzīvā radība. Zivīm un putniem atklāja traucētu reproduktīvo sistēmu (embriji nespēja attīstīties). Pēc tam ķimikāliju aizliedza, taču, lai arī izņemta no ražošanas, šī viela vēl šodien ir dabas apritē: zivīs, ko lietojam pārtikā, pašu organismos, jo, uzkrājušās taukaudos, šīs vielas sadalās ļoti gausi.
Pesticīdu kaitīgums, protams, nevienu nepārsteidz, bet, kad mazgājamies ar dušas želeju, arī tad cauri ādai uzsūcas ftalāti, ko izmanto kosmētikas ražošanā un kas koncentrētā formā tiek pieskaitīti pat pie bīstamiem atkritumiem. Devas ir niecīgas un nemanāmas. Izlietotais ūdens nekur nepazūd, tas nonāk kanalizācijā, attīrīšanas ietaisēs un jūrā. Ķēde turpinās — savienojumi uzkrājas augos, piemēram, aļģēs, ko savukārt apēd zivis. Mazās kā ēsma kalpo lielajām, bet tās nonāk mūsu galdā. Tā kā bioakumulatīvo vielu sadalīšanās process mērāms vairāku gadu desmitu garumā, uzņemtais daudzums organismos summējas ar esošo.»
Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības publicētajos materiālos var atrast to ķīmisko vielu nosaukumus, par kuru izmantošanas aizliegumu šobrīd notiek diskusijas visā Eiropā. Tie ir ftalāti (bojā aknas, nieres, plaušas, reproduktīvo sistēmu), parabēni (naftas produkts, ir aizdomas, ka izraisa krūts vēzi, alerģiskas reakcijas, traucē seksuālo attīstību), triklosāns (iznīcina vājos, bet neiedarbojas uz izturīgiem mikrobiem) un toluēns (kairina ādu, elpošanas ceļus, var izraisīt aknu, nieru, centrālās nervu sistēmas traucējumus), ko pašlaik vēl direktīvas noteiktā koncentrācijā atļauj lietot plaša patēriņa produktu izgatavošanā, arī kosmētikas un sadzīves preču ražošanā. Kas ir ftalāti?
…
