Ķīmijas zinātne ir veidojusies cilvēkam vērojot, praktiski izmantojot un pēc tam cenšoties izskaidrot apkārtējās dabas parādības. Ķīmijas zinātne pilnvērtīgi sāka attīstīties no brīža, kad cilvēks prata brīvi iegūt uguni.
Laika gaitā zinātnieki ir ķīmiski izpētījuši mūsu ekosistēmu, nosakot, kas mums nāk par labu, un tieši otrādi – par sliktu, un cenšas to pārveidot civilizācijai par derīgu, piemēram, no Āfrikā esošā Kivu ezera gultnes ūdens, ja notiktu vulkāna izvirdums, paceltos milzīgs, smacējošs CO2 un metāna gāzes mākonis, kas varētu nogalināt 2 miljonus cilvēku [38]. Tieši ķīmijas zinātnes un rūpniecības dēļ, no šīm gāzēm sāks ražot enerģiju, tā neitralizējot tās. Ķīmijas zinātne ir ļoti nepieciešama, lai vispasaules progress virzītos uz priekšu. Pateicoties ķīmijas zinātnei cilvēki vairs nemirst no gripas, tuberkulozes, bakām u.c. slimībām, var mitināties drošās, siltās un ērtās mājās, dzīvot ilgāk un patīkamāk, izmantojot plastmasas u.c. organiskās ķīmijas savienojumus. Ķīmijas zinātnes dēļ mēs varam daudz efektīvāk apstrādāt laukus, tādejādi iegūstot vairāk pārtikas.
Rezultātā ķīmija ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām zinātnēm, bez kuras sasniegumiem savu dzīvi nemaz nevaram iedomāties.
Ķīmijas zinātne iedalās dažādās nozarēs –
neorganiskajā ķīmija – pēta ķīmiskos elementus un to savienojumus;
organiskajā ķīmija – pēta ogļūdeņražus un to savienojumus;
fizikālā ķīmija – izskaidro ķīmiskos procesu un noskaidro to norises vispārīgās likumsakarības;
analītiskā ķīmija – pēta un izstrādā vielu ķīmiskā sastāva noteikšanas metodes
bioķīmija - pēta dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un vielu maiņas procesu ķīmiskās norises;
kolodiālajā ķīmija – pēta vielu dispersās sistēmas un to ķīmiskās īpašības;
kodolķīmija - pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanos
Ķīmijas nozīme citās zinātnes nozarēs.
Pagājušā gadsimtā karu izšķīra 2 atombumbu nomešana un ķīmisko ieroču, gāzu un sprāgstvielu, bumbu lietošana. Arī mūsdienās stiprākā armija ir nevis tā, kurai ir vairāk karavīru, bet gan kurai ir vairāk ķīmisko ieroču un atombumbu.
Pēdējos 20 gados ir pastiprinājušās bažas par vispasaules siltumnīcas efektu. Bez ķīmijas zinātnes neko tādu nevarētu pateikt, kā arī noteikt cik strauji sasilšana paātrinās un kā to ierobežot.
Senajos laikos no 1 lauka gada laikā varēja iegūt 1 ražu. Pašlaik ar dažādām ķimikālijām ir iespējams sagādāt 3 ražas gadā un to lielumu katru gadu palielināt.
Katram no mums ir pazīstams kāds mājdzīvnieks. Ja tam kaut kas notiktu, tad ir iespējams dzīvnieku izārstēt nevis iemidzināt, tikai pateicoties jaunākajiem ķīmiskajiem sasniegumiem veterinārijā.…
