1. Kimberlīti
1.1. Kimberlītu Morfoloģija un vulkanoloģija
Kimberlīti tiek atrasti kā daikas un vulkāniskas piltuves, kas ir relatīvi maza vulkāniskā sprādziena rezultāts. Kimberlīti Gajanas vairogā, Venēcijā un Franču Gajānā veidojas tievu, tabulāru stabu formās.
Viena no versijām ir tāda, ka kimberlītu piltuves ir vulkānu diatrēmās radies sprādziens no ļoti dziļiem mantijas slāņiem. Šie vulkāniskie sprādzieni veido vertikālas iežu kolonnas, kas rodas no dziļi atrodošās magmas rezervuāriem. Kimberlītu piltuvju morfoloģija ir daudzveidīga, bet pārsvarā tā iekļauj daikas tabulārus kompleksus, vertikāli radušās daikas, kas sniedzas līdz pat mantijai. 1,5 – 2 km Zemes virsmas robežās, augsta spiediena rezultātā, magma izšļācas, veidojot cilindriska konusa diatrēmu, kas izvirst virszemē (1. attēls). Kimberlītu piltuvju (2. attēls) diametrs virszemē tipiski ir daži simti metri līdz kilometram. Daudzas kimberlītu piltuves ir radušās apmēram pirms 70 – 150 miljoniem gadu, bet Dienvidāfrikā ir dažās, kas veidojušās pirms 60 – 1600 miljoniem gadu.
…