Šumeru rakstība pieder pie ideogrāfiskajām rakstu zīmēm (no grieķu vārdiem idea- jēdziens un graphko- rakstu). Tā jau pašā ideogrāfiskajā rakstībā iezīmējās potences tās tālākai attīstībai. Tās izvēršot, veidojās jauns rakstības veids. Ideogrāfiskais raksts bija daudz ērtāks par piktogrāfisko rakstu. Šis raksts izplatījās daudz plašāk, un attīstījās daudz ātrāk, jo ideogrammas bija daudz vienkāršākas par piktogrammām. To plaši lietoja, attīstoties tirdzniecībai. Tā priekšrocība bija tāda, ka šis raksts bija ļoti ekonomisks, ietilpīgs, jo rakstu zīmes aizņēma ļoti maz vietas. Vēsturē visplašāk pazīstamas trīs ideogrāfiskā raksta sistēmas- seno ēģiptiešu raksts, Mezopotāmijas (babiloniešu, asīriešu) raksts un ķīniešu raksts. Ideogrāfiskais raksts bija pazīstams arī senajā Indijā, Centrālajā Amerikā un Meksikā, kā arī dažās citās zemēs. Mūsdienās no šīm raksta zīmēm tiek lietotas tikai ķīniešu. Tipiskas ideogrāfiskā raksta atliekas mūsu dienās ir cipari, formulas algebrā, kā arī citas līdzīgas simboliskās zīmes, kam ir vienāds grafiskais noformējums, bet lasāmas tās katrā valodā citādi.
Ķīļraksts- svarīgākais izgudrojums pasaules vēsturē.
Nav pasakāms, kad radušie pirmie šumeru raksti, bet daudzi vēstures avoti liecina, ka tas esot bijis ap 4. gt.p.m.ē. Pie tam ar vienu un to pašu zīmējumu viņi izteica vairākus pēc nozīmes radniecīgus vārdus. Piemēram, kājas zīmējums šumeriem izteica jēdzienus iet, stāvēt, pienest. Tādus jēdzienus, ko bija grūti izteikt ar vienu zīmējumu, izteica ar diviem (piemēram, vārdu ļauns apzīmēja ar diviem blakus novietotiem zīmējumiem: acs un suns).…