Secinājumi
Ķīlas tiesības ir tiesības, kas kalpo kā saistību nodrošinājums. Latvijas Republikas teritorijā ķīlas tiesības regulē Civillikums un konkrēti Lietu tiesību sadaļa. Lai gan jāsaka, ka ļoti cieši ar ķīlas tiesībām saistību tiesības. Jo ķīla ir kā blakustiesības, kas ir kā arguments par labu ķīlas devējam pret kreditoru. Ja ir nepieciešams piesaistīt vai saņemt lielus naudas līdzekļus, ķīla vai hipotēka uz nekustamo īpašumu kalpo kā labs arguments, kredīta ņēmējam par labu. Vienlaikus, kredīta devējam ir nodrošinājums, kas ļauj justies droši kredīta izsniegšanas brīdī un arī saistību izpildes laikā. Svarīgi ir gan atcerēties dažas lietas, kas ir saistīts ar šo jautājumu - ķīlas tiesības nevar pārsniegt prasījumu, par ko tās atbild. Pilnīgi nolīdzinot parādu, izbeidzas arī ķīlas tiesības. Ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesības nodrošina ne vien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus, piemēram, procentus par aizdevuma lietošanu. Ieķīlātā lieta atbild arī par nepieciešamiem.
Ķīlai ir jābūt publiski nodibinātam aktam, par ko var pārliecināties trešās personas un pašam aktam ir jābūt dibinātam uz brīvprātības principa.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 400.pantu kreditors kā parāda piedzinējs nevar izvēlēties piedziņas līdzekļus, bet gan vērst parāda piedziņu tikai uz ieķīlāto jeb konkrēti nodibināto publisko hipotēku vai komercķīlu.
Ķīlas tiesības ir stingri regulētas Latvijas Republikas Civillikumā un speciālajos likumos, lai gan bieži nākas sastapties ar gadījumiem, kad tomēr cilvēki savas likuma nezināšanas dēļ ir sastapušies ar problēmu, kad saistības izpilde ir jāveic ar ieķīlāto mantu. Šādas situācijas bieži ir sastopamas tieši banku sektorā un ātro kredītu sektorā, kur cilvēki ātri un viegli it kā ir noslēguši līgumus un par tālāk ejošām sekām nav apzinājušies. Parasti tie ir procenti no kredīta un nepārdomātie termiņi, kā arī iespējas pārlikt atmaksas termiņu nepieciešamības gadījumā.
…
