Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:745212
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS   
1.  Ķīlas jēdziens un veidi   
2.  Ķīlas tiesību rašanās   
3.  Pārmaiņas ķīlas tiesībās pēc to rašanās   
4.  Ķīlas ņēmēja tiesības   
5.  Hipotēka uz nekustamo īpašumu   
6.  Ķīlas tiesību izbeigšanās   
Darba fragmentsAizvērt

Ķīlu tiesības bija pazīstamas jau senatnē. Tās ir vienas no senākajām lietu tiesību veidiem, kas rakstītā veidā parādās jau senajā Romā un to noteikumi atrodami XII tabulu likumos. Ķīlu tiesības kā lietu tiesības ir absolūtas. Senatnē lietu ieķīlāja ar emancipācijas akta vai in iure cessio palīdzību. Parādnieks šajā gadījumā uzticas kreditoram, ka viņš pēc parāda samaksas lietu atdos atpakaļ. Tā bija uzticības vienošanās – pactum fiduciae. Tiesā sūdzēt par neatdošanu nevarēja. Ļaunticīgam kreditoram draudēja tikai pilsoņa neslava – infamia. Vēlāk gan prētora tiesībās tika radīta speciāla prasība pret uzticības lauzēju kreditoru. Attīstoties saimnieciskajai apgrozībai, radās rokas ķīla – pignus. Šādā gadījumā parādnieks, lai nodrošinātu parāda samaksu, nodeva kreditoram savu lietu tikai valdījumā, bet paturēja īpašumtiesības sev. Pignus gadījumā valdījuma nodošana notika bez ceremoniāla, vienkārši ar roku rokā. Trešais romiešu tiesību ķīlas veids ir hipotēka. Tā ir aizgūta no grieķu tiesībām. Hipotēku varēja nodibināt ar vienkāršu vienošanos par lietas ieķīlāšanu starp parādnieku un kreditoru bez lietas nodošanas. Kreditors drīkstēja lietu pārdot, lai segtu parādu. Sākumā par hipotēkas priekšmetu varēja būt kā kustamas, tā nekustamas lietas. Vēlāk gan hipotēku varēja nodibināt tikai uz nekustamu mantu (zemi, ēkām un tml.) Romiešu tiesības paredzēja arī gadījumus, kad ķīlu nodibināja ar maģistrāta lēmumu.
Ķīlas tiesības plaši tiek izmantotas arī mūsdienās. To mērķis ir nodrošināt saistību, radīt saistībai drošību un tādā veidā pacelt saistības vērtību.
Ja kāds no mums vēlas izveidot savu uzņēmumu, vai iegādāties kādu īpašumu, kurš maksā vairāk nekā mums pieder, nekas cits neatliek kā aizņemties naudu no kredītiestādes, vai arī atteikties no saviem mērķiem. Mērķtiecīgākie cilvēki izvēlas naudu aizņemties. Lai no kredītiestādes saņemtu aizdevumu, nepieciešams savu mērķi pamatot. Mums ir jādod kāda lieta – ķīla kā garantija. Tā rodas pirmā saskarsme ar ķīlas tiesībām. Par ķīlu parasti tiek dots savs īpašums – gan kustams, gan nekustams.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties