Civillikuma izpratne pēdējo gadu laikā ir pieaugusi un padziļinājusies , tomēr to pilnībā apgūt nevarēs nekad. Šogad , aprīļa beigās ir izdots otrais papildinātais Civillikuma komentāru izdevums, kas apliecina to, ka Civillikuma izpratne un pielietošana gan teorētiski, gan praktiski sarežģīta. Atšķirīgas ir Latvijas juristu domas par to, vai ir nepieciešams jauns Civillikums . Daudzi juristi uzskata , ka “ civiltiesības ir tāda tiesību nozare , kurai noteikti jābūt ļoti stabilai “1 . Un tā kā Civillikums ir pats vecākais mūsu likums , tad ar to var lepoties , lai gan tas dažviet neatbilst mūsu saimnieciskās dzīves realitātei . Tomēr pastāv galvenā iezīme, ka tas nostiprina civiltiesisko attiecību stabilitātes neaizskaramību.
Viena no civiltiesību nozarēm ir lietu tiesības. Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos :
īpašuma tiesības uz savu lietu ;
īpašuma tiesības uz cita lietu
Savā kursa darba apskatīju tiesības uz cita lietu kā vienu no lietu tiesību veidiem. Pēc Latvijas Republikas Civillikuma jēdziens “ tiesība uz cita lietu “ (iura in re aliena) , tie ir servitūti, izpirkuma tiesība , reālnasta un ķīlas tiesības. Jau Romiešu tiesībās bija sniegts priekšstats par ķīlas tiesību kā vienu no četrām tiesībām uz cita lietu. Ķīlas tiesības ir lietu tiesību paveids un ķīla ir viens no visizplatītākajiem tiesību nodrošinājuma veidiem . Mans darbs sniegs ieskatu par ķīlas tiesībām kā kredīta nodrošinājumu , par ķīlas tiesību priekšmetu, par ķīlas tiesību nodibināšanas un izbeigšanas tiesiskajiem aspektiem un ķīlas tiesību veidiem.…