Ķīlas tiesības, kā lietu tiesību institūts ieņem ļoti būtisku vietu Latvijas Republikas Civiltiesību sistēmā līdzās īpašuma un valdījuma tiesībām. Starp aizdevuma atmaksas nodrošinājuma līdzekļiem ķīlas tiesībām ir visbūtiskākā nozīme.
Ķīla ir viena no stiprākajiem nodibināto aizdevuma saistību izpildes pastiprinājuma līdzekļiem, ar kuru sniegtās mantiskās garantijas kalpo sekmīgu komercdarījumu noslēgšanai - kreditoram sniedzot drošību un iespēju nopelnīt, gūstot ienākumus no izsniegtā aizdevuma, un aizņēmējam, gūstot no tā līdzekļus uzņēmējdarbības sekmīgai funkcionēšanai un attīstībai. Līdz ar to tiek dots būtisks ieguldījums visas valsts ekonomiskās sistēmas attīstībā kopumā.
Ķīlas tiesībām ir liela nozīme mūsdienu sabiedrībā. Ikviens iedzīvotājs vēlas vai nu izveidot savu uzņēmumu vai iegādāties kādu preci, kura maksā vairāk nekā viņam pieder, tāpēc nekas cits neatliek kā aizņemties naudu no kredītiestādes, vai arī atteikties no saviem mērķiem. Mērķtiecīgākie cilvēki izvēlas naudu aizņemties. Lai no kredītiestādes saņemtu aizdevumu, ir nepieciešams savu mērķi pamatot. Kredītiestādes prasa kādu lietu (ķīlu) kā garantiju, ka nauda tiks atdota. Tā rodas pirmā saskarsme ar ķīlas tiesībām. Par ķīlu parasti tiek dots savs īpašums - gan kustams, gan nekustams.
Ķīlu veidi pēc to atšķirībām kursa darbā tiek apskatīti sākot no ķīlas vēsturiskajiem pirmsākumiem Romiešu tiesībās līdz pat ķīlas tiesību pilnveidošanās procesam mūsdienās.
Ķīlas tiesības bija jau pazīstamas Senajā Romā. Tās tika uzskatītas par lietisku nodrošinājumu kreditoram gadījumā, ja parādnieks parādu nesamaksātu vai neizpildītu kādu cita veida pienākumu. Respektīvi- izpildījumu garantēja ieķīlātā parādnieka lieta, kuru kreditors drīkstēja pārdot, lai iegūtu nesamaksāto parāda summu. Ķīlu tiesību tiesiskais statuss ir cieši saistīts ar saistību tiesībām. Tiesību zinātnē jautājums par to, vai ķīlas tiesības ir lietu tiesību vai saistību tiesību institūts, joprojām uzskatāms par strīda jautājumu. Romiešu tiesībās pastāvēja uzskats, ka ķīlas tiesības ir lietu tiesību institūts, jo nodrošinājums seko lietai, nevis personai. Savukārt ideja, ka ķīlas tiesības ir saistību tiesību institūts, ir izveidojusies stipri vēlāk un sevišķi populāra tā bija pagājušā gadsimtā. Arī pašlaik ir tādu valstu kodeksi, kurās ķīlas tiesības ir ietvertas saistību tiesību daļā, piemēram, Krievijas Federācijas Civilkodekss, kas pieņemts 1994. gada 21. oktobrī (1. daļa) un 1995. gada 22. decembrī (2. daļa). Savukārt mūsu valsts 1937.gada Civillikumā, kurš ir spēkā no 1992. gada 1. septembra ķīlas tiesības ir ietvertas lietu tiesību daļā.
Senatnē lietu ieķīlāja ar mancipācijas akta un in iure cessio palīdzību. Mancipācijas akts ir sens paņēmiens, kas radies no kvirītu tiesībām un nozīmēja, ka par ķīlu ņēma tikai visvērtīgāko, kas parādniekam piederēja, piedaloties pieciem lieciniekiem. Savukārt in iure cessio ietvēra sevī iedomātu tiesas procesu, kura laikā parādnieka īpašums pāriet kreditora rokās. Parādnieks šajā gadījumā uzticas kreditoram, ka viņš pēc parāda samaksas lietu atdos atpakaļ. …
