1. Ķīlas tiesību jēdziens
Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuru pamatojoties šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. ( CL 1278.p.).
Ķīlas tiesība ir tiesība uz svešu lietu. Ķīlas tiesības dod iespēju zināmos apstākļos gūt saistības izpildījumu no ieķīlātā priekšmeta vētības.(J.Rozenfelds ‘’Lietu tiesības’’ 2002.g.183.lpp.). Īpašuma tiesības uz lietu paliek vienai personai – ķīlas devējam, bet ķīlas tiesības ir citai personai – ķīlas ņēmējam. Tas nozīmē, ka ķīlas tiesību pastāvēšanas fakts neietekmē ķīlas devēja īpašuma tiesības uz ieķīlāto lietu. Ķīlas devējam sasglabājas tiesības rīkoties ar savu īpašumu, ja līgumā nav paredzēts citādi. Izņēmums ir rokas ķīla – to nodod ķīlas ņēmējam valdījumā.
Parasti ķīlas devējs ir pats parādnieks. Taču tā var būt arī cita persona. No ķīlas tiesību pastāvēšanas viedokļa ir svarīgi , lai ķīlas devējam patiešām būtu tiesība ķīlas tiesību nodibināt. Šādas tiesības nav, ja lieta ieķīlātajam nepieder vai arī pastāv atsavināšanas aizliegums.
Ķīlas tiesība kā lietu tiesība ļauj ķīlas ņēmējam izmantot ieķīlāto lietu kā parāda saistības nodrošinājumu tādējādi, ka viņš var dabūt parāda samaksu no pašas ieķīlātās lietas vai arī no tās pārdošanā saņemtās naudas.
Ķīlas tiesība būtiski atšķiras no citām lietu tiesībām uz svešu lietu (izpirkuma tiesība, servitūts). Galvenās ir šādas trīs atšķirības:
ķīlas tiesība ir blakus tiesība prasījumam,
ķīlas tiesība dod iespēju atņemt īpašuma tiesību pret īpašnieka gribu,
ķīlas kā lietu tiesības priekšmets var būt arī bezķermeniska lieta - tiesības. (Višņakova,Balodis ‘’Civillikima komentāri’’, Rīga,1998.g. 160.lpp.)
2. Ķīlas tiesības priekšmets
Saskaņā ar CL 1294.p. par ķīlas tiesību priekšmetu var būt visas lietas, kuras atsavināt nav aizliegts, ne vien jau pastāvošās, bet arī nākamās lietas (piem., nākamā raža), kā ķermeniskas (kustamas vai nekustamas), tā arī bezķermeniskas, piemēram, saistību tiesības. Tātad par ķīlas priekšmetu var būt jebkura ķermeniska lieta, kura nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības. No apgrozības izņemtas lietas ir:
1) jūras piekrastes josla – (CL 1102. p.), kā arī CL pielikumā uzskaitītās publiskās upes un ezeri. Pavisam ir 208 ezeri un 39 upes vai to daļas,
2) teritoriālie un iekšējie ūdeņi – (1994. g. 10. nov. „Valsts robežas likums“4,5.p.),
3) valsts un pagastu autoceļi – (1992.g. 11. marta likums „Par autoceļiem“.),
4) valsts un pilsētas nozīmīgi infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, (1991.g. 20. nov. likums „Par zemes reformu LR pilsētās“.),
5) cilvēks - aizliegta cilvēku tirzniecība un sutenerisms (ar 1990.g. 4. maija deklarācijas pievienošanos konvencijai „Par verdzības vergu tirzniecības novēršanu“.)
6) kodolieroči - tos nevar ne fiksēt, ne pārdot, ne ražot,
7) ķīmiskie ieroči ,
8) pase – ir aizliegta jebkura darbība ar pasi, (1995. g. 24. okt. noteikumi „Par pilsoņu pasēm“25.p.).
…
