Nobeigums
Kiberuzbrukumi rada aizvien nopietnākus draudus ne tikai interneta vietnēm, bet arī valstu aizsardzības sistēmām. Hakeru motivācija un mērķi var būt ļoti dažādi, dažos gadījumos tiek zagta slepena informācija, bet citos interneta vietnes saturs tiek aizstāts ar ko citu, lai kaitētu vietnes īstajam turētajam.
Referātā tika apkopoti desmit pēdējā laikā skaļākie kiberuzbrukumi Igaunijā, Sīrijā, Latvijā, Gruzijā, ASV, Dienvidkorejā, Irānā un Lielbritānijā, kā arī atsevišķi pret uzņēmumu Google un vietni WikiLeaks.
Izvērtējot informāciju par šiem kiberuzbrukumiem, var secināt, ka tie maz atspoguļoti Latvijas presē, tomēr informāciju iegūt nav grūti, jo, piemēram, angliski rakstošajā presē tie apskatīti visai plaši. Kiberuzbrukumos visbiežāk tiek izmantota servisa atteikuma tehnika (denial of service), kad, pārslogojot uzbrukuma mērķi ar neskaitāmu pieprasījumu sūtīšanu, tiek bloķēta datu pārraide. Astoņi no desmit referāta apskatītajiem uzbrukumiem bija veikti tieši šādā veidā.
Pieaugot kiberuzbrukumu skaitam, aizvien vairāk tiek domāts arī par aizsardzību pret tiem. NATO ietvaros izveidota aģentūra, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem, arī ES parlamentā iesniegts direktīvas projekts par dalībvalstu iespējām cīnīties ar kiberuzbrukumiem.
…