K.Fīrekers un H.Ādolfijs veclatviešu rakstu valodā

IEVADS.
Kristofors Fīrekers dzīvojis ap 17.gs vidu. Ziņas par viņa dzīvi ir ļoti trūcīgas. Dzimis viņš ir Neretas mācītāju ģimenē. No 1632.gada studē Tērbatas universitātē Teoloģiju. Vai viņš studijas pabeidz vai nē, nav zināms. Ap 1650.gadu Fīrekers dzīvo Dobelē. Tur iepazīstas ar Heinhrihu Ādolfiju, kas no viņa mācās latviešu valodu.
K.Fīrekers bijis vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks. Dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis reformācijas laika garīgo dzeju, sarakstījis un atstājis manuskriptā latviešu valodas gramatiku, sastādījis un atstājis manuskriptā latviešu- vācu vārdnīcu.
Heinrihs Ādolfijs dzimis 1622.gadā Vācijā. 1650.gadā sācis strādāt par latviešu luterāņu ‘mācītāju Dobelē. Mācījies latviešu valodu pie K.Fīrekera, vēlāk popularizējis un publicējis viņa darbus. No 1661.g-1686.gadam bijis vācu mācītājs Jelgavā un Kurzemē. H.Ādolfijs ir veicinājis garīgās literatūras izdošanu latviešu valodā un stabilizējis ortogrāfiju saskaņā ar G.Manceļa aizsāktajām tradīcijām. Izmantojot K.Fīrekera atstātos manuskriptus, ar H.Ādolfija vārdu tika izdota ievērojamākā 17.gs latviešu valodas gramatika „ Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā”(1685).
H.Ādolfijs sastādījis pirmo Jelgavā latviešu valodā izdoto grāmatu Kurzemes baznīcas rokasgrāmatu- „Papildināta latviešu rokasgrāmata”(1685), kurā ietilpst dziesmu grāmata „Latviešu garīgās dziesmas un kolektes”, kur ievietotas G.Manceļa, K.Fīrekera un citu autoru dziesmas.
H.Ādolfijs ir pārstrādājis latviski arī M.Lutera mazo katehismu, lūgšanu grāmatu un citu garīgo literatūru.
K.Fīrekers mirst 1680.gadā, bet H.Ādolfijs- 1686.gadā.…