K.Fīrekera rakstības un valodas īpatnību apskats

Fīrekers par savas rakstības pamatu izmantoja Manceļa rakstību, veicot zināmus uzlabojumus. Visu palatālu līdzskaņu apzīmēšanai Fīrekers izmanto virgulu (g, k, r, n, l u.c.). patskaņu garumu lielākoties norāda ar sekojošu h, piedēkļos bieži nenorāda garos patskaņus. Lokatīvā garos patskaņos galotnē apzīmē ar cirkumfleksu. Atsevišķās vietās uz patskaņiem ir diakritiskās zīmes, piemēram, kà (salīdzinājuma saiklis). Lai norādītu pirms tam esošā patskaņa īsumu, tiek izmantots divu vienādu līdzskānu dubultojums, piemēram, tappuschi.
Lieto divskani uo, ko apzīmē oh, taču ne visās pozīcijās, un mīksto r, ko apzīmē r pārsvītrojot ar virgulu.
Garos patskaņus piedēklī parasti neapzīmē.

Fonētika un fonoloģija
Palatalizācija priekšējās rindas patskaņa priekšā – r > ŗ, piemēram, Ebreeŗi, Izeaeliteŗi
*k >c priekšējās rindas patskaņu priekšā, piemēram, ceeschat, cik, besspehcigs.
*g > dz izbijuša priekšējās rindas patskaņa priekšā, piemēram, daudz, Dzihwoschanas, steidzehs.
Līdzskaņu regresīvā asimilācija – balsīgs līdzskanis nebalsīgā priekšā dzirdams kā nebalsīgs, Fīrekeram tas atspoguļojas arī rakstībā, piemēram, besspehcigs, izbehdzchu.
Hiāts - Ahbraama…