Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ķēdēs stāvokļa mainīgo metode | 3 |
1.1. | Izejas sprieguma iegūšana ar stāvokļa mainīgo metodi | 4 |
1.2. | MatLab | 6 |
1.3. | Iegūtas raksturlīknes | 7 |
2. | Laplasa transformācija | 8 |
2.1. | Uzdevuma risinājums ar Laplasa transformācijām | 10 |
2.2. | Matlab | 12 |
2.3. | Iegūtas raksturlīknes | 13 |
3. | Kompozīcijas rēķini | 14 |
3.1. | Uzdevuma risinājums ar kompozīciju | 15 |
3.2. | Matlab | 16 |
3.3. | Iegūtas raksturlīknes | 18 |
4. | PSpice | 21 |
Secinājumi | 24 | |
Izmantota literatūra | 25 |
Par ķēdes stāvokļa manīgajiem vispār var saukt jebkurus lielumus, kas raksturo ķēdē notiekošus elektromagnētiskos procesus — strāvas, spriegumus, mezglu potenciālus un citus lielumus. Tāpat par ķēdes stāvokļa vienādojumiem var saukt jebkurus vienādojumus, kurus apmierina stāvokļa mainīgie. Tie var būt vienādojumi, kas sastādīti, izmantojot Kirhofa likumus vai arī kādu citu paņēmienu. Ķēdes stāvokļa mainīgo metode šos lielumus un vienādojumus saprot šaurākā nozīmē: par stāvokļa mainīgajiem sauc tos lielumus, kuriem tieši lietojamie komutācijas likumi, t. i., spoļu strāvas un kondensatoru spiegumus, bet par stāvokļa vienādojumiem — ķēdes diferenciālvienādojumu sistēmu, kurā atklāti izteikti stāvokļa mainīgo pirmie atvasinājumi pēc laika. Aprēķinu sāk ar stāvokļa mainīgo, t. i., ar spoļu strāvu un kondensatoru spriegumu noteikšanu, jo tiem no komutācijas likumiem un režīma, kāds bija ķēdē pirms komutācijas, vienmēr ir zināmi sākuma noteikumi. Kad stāvokļa mainīgie ir atrasti, var atrast arī jebkuru citu strāvu vai spriegumu ķēdē.
Atrisinot uzdevumu, jāizveido 2 MATLAB faili: funkcijas fails stmv.m apraksta stāvokļa mainīgo vienādojumus. Programmā stāvokļa mainīgie apzīmēti ar stm, bet to diferenciāļi ar atv:
stm(1)=iL(t), bet atv(1)= diL(t)/dt;
stm(2)=uC1(t), bet atv(2)= duC1(t)/dt;
stm(3)=uC2(t), bet atv(3)= duC2(t)/dt;
Failā stmvp.m funkcija ode23 atrisina iegūto diferenciālvienādojumu sistēmu. Šajā funkcijā tb ir beigu laiks, kurā ir meklētas risinājuma vērtības, bet x0 – sākuma nosacījumu vektors. Rezultātā tiek iegūta kolonnas matrica x ar stāvokļa mainīgo vērtībām. Izteiksme x(:,2) izsauc otro stāvokļa mainīgo, mūsu gadījumā uC1(t); Funkcija plot zīmē izejas signālu.
stmvp.m
% stavokla mainigo programma
t0=0;
tb=5*6.2832;
tt=[t0,tb];
x0=[0;0;0];
tol=1e-6;
so=0.005;
options=odeset('RelTol',tol);
[t,x]=ode23('stmv',[0:so:tb],x0,options);
Uiz=x(:,2);
% ieejas signala aprekinasana
Uin=[];
for n=1:length(t),
if t(n)<6.2832,
Uin=[Uin;sin(t(n))];
else
Uin=[Uin;0];
end;
end;
plot(t,Uiz),xlabel('t, us'),ylabel('Uiz, V'),title('Izejas spriegums'),grid, figure
plot(t,Uin),xlabel('t, us'),ylabel('Uin, V'),title('Ieejas spriegums'),grid…
Darbs paredzēts rtu studentiem. tas ir kursa darbs ķēžu teorijas pamatos.
- Ķēžu teorija
- Ķēžu teorija
- Sinusoidālas strāvas lineāro ķēžu pētīšana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ķēžu teorija
Referāts augstskolai7
-
Metodiska izstrādne vairākargumentu funkciju teorijā fiziķiem
Referāts augstskolai30
-
Studiju darbs ķēžu teorijā
Referāts augstskolai13
-
Elektrosakaru teorija
Referāts augstskolai7
-
Mūsdienu Einšteins Stīvens Hokings un viņa teorija par melnajiem caurumiem
Referāts augstskolai18