Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:540141
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.11.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ĶĒRPJU LAPOŅA SASTĀVDAĻAS    3
  ANATOMISKĀ UZBŪVE    3
  ĶĒRPJU VAIROŠANĀS    5
  Ķērpju dzimumvairošanās    6
  Apotēciji    6
  Peritēciji    6
  Sporu veidi    6
  ASKU ĶĒRPJU KLASE- ASCOLOCHENES    7
  Grafīdiju rinda- Graphidiales    7
  Grafīdiju dzimta- Graphidiaceae    7
  Apaļaugļaino rinda- Cyclocarpales    7
  Peltīgeru dzimta- Peltigeraceae    7
  Peltīgeru suga- Peltigera    7
  Kladoniju dzimta- Cladoniacae    8
  Kladoniju suga- Cladonia    8
  Kladīnu suga- Cladina    8
  Parmēliju dzimta- Parmeliecae    9
  Parmēliju suga- Parmelia    9
  Usneju dzimta- Usneacae    9
  Telošistu dzimta- teloschisteae    9
  Fisciju dzimta- Physciaceae    9
  Fisciju suga- Physcia    9
  MIECVIELAS JEB TANNĪNI    10
  ISLANDES ĶĒRPIS- CETRARIA ISLANDICA    10
  PLAUŠU ĶĒRPIS- LOBARIA PULMONARIA    11
  SECINĀJUMI    11
Darba fragmentsAizvērt


Ķērpji veido zemāko augu nodalījumu. To organismā (laponī) apvienojas divu augu pārstāvji- sēne un aļģe, kas kopā veido vienotu fizioloģisku koporganismu ar sarežģītu uzbūvi. Šāds koporganisms daudz labāk piemērojas apkārtējiem apstākļiem nekā katrs komponents atsevišķi. Ķērpji spēj paciest visdažādākos apstākļus- karstumu, sausumu, aukstumu, mitrumu u.c. Tie aug uz klintīm, akmeņiem, augsnes, koku mizas, koksnes, tuksnešos un pat ūdenī.

Ķērpju lapoņa sastāvdaļas.
Ķērpju veģetatīvā ķermeņa- lapoņa pamatā ir sēnes (mikobionta) hifas, starp kurām atrodas aļģes (fikobionts) . vairumam ķērpju lapoņa komponents ir asku sēnes (diskomicētes vai piremicētes) un tikai nedaudziem- bazīdijsēnes. Viena un tā pati aļģe var būt par fikobiontu daudzu ķērpju sugu lapoņos. Fikobionti ir zaļaļģes, zilaļģes un retāk zeltainās un citas aļģes. Tās var būt vienšūnas vai pavedienveida aļģes. No zaļaļģēm visbiežāk ķērpju laponī sastopamas treboksijas ( Trebouxia) un trentepolijas (Trentepohlia), retāk kladoforas ( Cladophora) u.c. Treboksijām raksturīgs centrālais zvaigžņveida, daivains hromatofors. Trentepolijām ķērpju laponī nav raksturīgās oranžsarkanās krāsas. Tā ir zaļa un vienmēr ar sīkiem hematohroma pilieniem; sastāv no atsevišķām šūnām, ļoti reti veido nelielas ķēdītes. NO zilaļģēm ķērpju lapoņos visbiežāk satopamas nostoku (Nostoc) sugas. To pavedieni lapoņos ir īsāki vai sadalījušies atsevišķās šūnās, bet dažreiz veido nelielus sakopojumus. Laponī aļģes vairojas veģetatīvi, šūnām daloties. Sēnes parasti veido augļķermeņus- apotēcijus vai peritēcijus, kas ir dzimumprocesa rezultāts.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1216733
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties