Mūsdienās cilvēka dzīvību apdraud vairāki faktori. Viens no tiem ir netīrs, piesārņots gaiss.
Dzīvojot pilsētā, cilvēks nepamana, cik piesārņots ir gaiss, jo pie tāda gaisa ir pieradis un nesajūt, ka skābekļa daudzums ir kļuvis mazāks. Šo zinātniski pētniecisko darbu izvēlējos, jo gaisa tīrība mūsdienās ir ļoti aktuāla problēma visā pasaulē un ikvienam ir jāprot noteikt gaisa tīrību, izmantojot vienkāršas metodes, kas neprasa papildus līdzekļus.
Mans zinātniski pētnieciskā darba mērķis bija izpētīt ķērpjus kā gaisa tīrības bioindikatorus. Mērķa izpildīšanai izvirzīju sekojošus uzdevumus:
1.Iepazīties ar ķērpju bioloģiju.
2.Iepazīties ar vides ietekmi uz ķērpjiem.
3.Iepazīties ar gaisa tīrības noteikšanas metodi izmantojot ķērpjus.
Darbā tika izvirzīta hipotēze: Jo vairāk apkārtējā vidē ķērpju sugas, jo lielāks gaisa piesārņojums.
Darbā tika izmantota zinātniska rakstura literatūra. Darbu var izmantot ātrai gaisa tīrības noteikšanai, kā palīglīdzekli bioloģijas un ģeogrāfijas stundās.
1.Ķērpju nozīme
1.1.Morfoloģiskā uzbūve
Pēc formas un lieluma ķērpji var būt ļoti dažādi. Pēc ārējā izskata tos iedala krevju, lapu un krūmu un zvīņu ķērpjos.
Krevju ķērpjiem ir plāns, gluds, plēvjveida vai pulverveida tik tikko saskatāms laponis, kas cieši saaudzis ar substrātu. Dažas krevju ķērpju sugas pie substrāta piestiprinās ar zemlapoņa hifām, kas ir tumšā krāsā. Tādu zemlaponi labi var saskatīt melnas apmales veidā ap laponi. Krevju ķērpji aug uz visdažādākā substrāta — koku mizas, koksnes, akmens, dzelzs, kauliem, augu atliekām, sūnām u. c. Daudziem krevju ķērpjiem laponis aug virs substrāta, turpretī citiem tas attīstās zem koka mizas epidermas. Dažkārt ķērpju laponis var ieaugt dažus milimetrus akmens substrātā, un tad tos sauc par endolītiskiem ķērpjiem. Piemēram, tādas ir verukārijas. Šādiem ķērpjiem virs substrāta saredzami tikai punktveida vai svītriņveida augļķermeņi. Uzbūves ziņā primitīvāks ir pulverveida krevju ķērpja laponis. Tas sastāv no sēņu hifām un aļģu šūnām. Tādus ķērpju lapoņus var atrast mitrās un ēnainas vidēs, klinšu spraugās, uz koku stumbra apakšējās daļas vai atmirušām augu daļām. Tie ir baltā vai zaļganbaltā krāsā.
Augstāk attīstīts ir plēvjveida laponis, un tas ir daudziem krevju ķērpjiem. Piemēram, uz gludas lapkoku mizas ēnainākās vietās aug rakstu ķērpis (Graphis scripta). …
