Ķermenis un dvēsele

Secinājumi
1) Viduslaikos miesa ir Svētā Gara mājoklis , un kas grēko pie savas miesas grēko pats pie sevis.
2) cilvēks kristietībā tiek radīts kā vesela būtne, ko veido gars, dvēsele un ķermenis, Gars cilvēkā ir pirmprincips, kas saista viņu ar dievišķo un atšķir viņu no citām dzīvām būtnēm.Gars nāk tieši no Dieva, nodrošinot dinamosko saskarsmi starp Radītāju un radību. Dvēsele, kura piemīt visam dzīvajam , saista cilvēku ar dzīvo pasauli un arī ar ķermeni, Tā piešķir garam dabisku esamību, savieno cilvēku un pasauli.
3) Cilvēka dvēsele nonāk konfilktā ar ķermeni grēka dēļ: no tā brīža grēko abi- gan ķermenis, gan dvēsele.
4)Renesanses periodā cilvēki uzskatija ka, lai sasniegtu laimi ,nepieciešama gan garīgo, gan fizisko vēlmju apmierināšana, tas kurš cieš sava ķermeņa dēļ nevar būt laimīgs, nedrīkst apspiest ne ķermeņa , ne gara vēlmes.
5)21. gadsimtā cilvēka būtība tiek identificēta ar prātu, bet prātam ir piedēvēta praktiski neierobežota spēja valdīt pār cilvēku, pakļaut visu spontāni ķermenisko
6) Cilvēks uzskata kā var valdīt pār ķermeņa vēlmēm ar prāta palīdzību.
7) Cilvēkam jāpanāk līdzsvars starp ķermeni un dvēseli, nedrīkst nonākt pretrunās ar sevi, jo nonākot iekšējākonfliktā ar sevi, cilvēkam zūd enerģija ,un viņš pakļauts iznīcībai.

…