Ķermeņa valoda ir neverbāla komunicēšanās forma, ko cilvēki lieto ik dienas. Šīs valodas zināšanas atvieglo mūsu saskarsmi ar apkārtējo sabiedrību. Ķermeņa valodu var izmantot ne tikai komunicējot divatā, bet to var arī izmantot lielākās cilvēku grupās. Katrs cilvēks ķermeņa valodu ir apguvis sev noteiktā līmenī. Lielai daļai sabiedrības šīs iemaņas ir attīstījušās augstā līmenī, tādēļ šiem cilvēkiem ir vieglāk ietekmēt lielāku skaitu cilvēku. Zinātnieki ir ilgi pētījuši ķermeņa valodu un ir secinājuši, ka ķermeņa valodas pamati ir ielikti ikviena cilvēka ģenētiskajā kodā, taču šo informāciju var ietekmēt apkārtējā vide. Piemērs: kopš dzimšanas akli bērni prot smieties un smaidīt, lai gan viņi nekad nav redzējuši smaidu. Psihologi ir atzinuši, ka cilvēki pārsvarā 90% gadījumu komunicē neverbāli, bet ar vārdiem tikai 10%. Neverbālā komunikācija tiek uzskatīta par pārliecinošāku, jo cilvēki tic tam, ko redz, nevis tam, ko dzirdam. Ķermeņa valoda sastāv no mīmikas un žestu valodas. Žestu valoda (saukta arī par zīmju valodu) ir valoda, kas skaņu vietā izmanto manuālās komunikācijas, ķermeņa valodu un lūpu formas. Runātāja domas un sajūtas tiek izteiktas, vienlaicīgi kopā saistot žestus, delnu, roku, ķermeņa kustības un sejas izteiksmi. Žestu valodas parasti attīstās neredzīgo komūnās. Žestu valodai piemīt arī savi mīnusi- visās valstīs tā nav vienāda. Ķermeņa valoda (žesti un mīmika) ir visizteiksmīgākais veids, kā citiem paust savas emocijas, savas kvēlākās domas, slēptākās fantāzijas un ieceres, kuras ar vārdiem mēs nespējam vai kautrējamies izteikt citiem. …