Saskarsmes procesā cilvēks piedalās ar visu, kas viņam ir: ar savu personību, ķermeni, balsi. Var izdalīt divas komunikāciju sistēmas – verbālo un neverbālo, tādējādi var secināt, ka cilvēki kontaktējas savā starpā ne tikai mutiski, bet arī ar kustībām. Šāda komunikācija apzīmē visas tās cilvēka reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (vai rakstiskas) manifestācijas.1 Ir pierādīts, ka partnerim 60-80% informācijas tiek nodota ar ķermeņa zīmju palīdzību. Neverbālā komunikācija ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim, un tāpēc tā ir patiesāka, atklātāka. Daudz vieglāk ir samelot ar vārdiem nekā ar acu skatienu vai pozu. Ja mēs gribam pilnībā saprast partneri, viņa patiesos nolūkus un emocijas, ja paši vēlamies būt pareizi saprasti, mums jāseko neverbālās komunikācijas izpausmēm un tās saistībai ar vārdiski pateikto. Verbālās un neverbālās informācijas nesakritības gadījumā vairāk uzmanības jāpievērš pēdējai, jo kustības un poza pirmām kārtām pauž saruna biedra attieksmi pret mums, saskarsmes situāciju un apspriežamo priekšmetu.
Neverbālo komunikāciju var iedalīt četrās zīmju sistēmās:
1)optiski kinētiskā zīmju sistēma (žesti, mīmika, pantonīma, dažādu ķermeņa daļu motorika, kas atspoguļo emocijas);
2)paralingvistiskā (balss skanēšanas sistēma – tonalitāte, diapozons) un ekstralingvistiskā (pauzes, klepus, smiekli, asaras, runas temps) zīmju sistēma;
3)proksēmiskā zīmju sistēma (saskarsmes organizācijas telpā un laikā parametri);
4)vizuālais kontakts – acu skatienu valoda.2
Visas četras neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas ļoti bieži darbojas vienlaicīgi, un tapēc precīzai neverbālās komunikācijas izpratnei nepietiek ar viena koda atšifrēšanu, bet jāņem vērā visdažādākās kombinācijas konkrētajā saskarsmes brīdī.…