Jau kopš seniem laikiem ķermeņa pārveidošana bija plaši izmantots veids, kā kaut ko parādīt, simbolizēt vai noliegt. Cilvēki apkrāsoja ķermeņus, tetovējās, dūra caur ādu dažādus priekšmetus, lai apliecinātu savu stāvokli sabiedrībā, savu attieksmi pret kaut ko. Nav nepieciešams meklēt aizvēstures grāmatas, kurās aprakstītas inku, acteku un ēģiptiešu kultūras, pietiek pavērot vienkāršus garāmgājējus. Mūsdienās ne mazums jauniešu kā pašapliecināšanās veidu izvēlas pīrsingu vai tetovējumu, vai pat auss tuneli. Tam par iemeslu ir līdzīgi attaisnojumi kā seno kultūru pārstāvjiem- pašapliecināšanās. Mūsdienās pastāv tik daudz kultūru, reliģiju, stilu un pārliecību, ka to vienīgais veids kā kļūt redzamiem, ir ar kaut ko atšķirties un būt pārākiem. Tas izpaužas ar raksturīgu ģērbšanās stilu, raksturīgu mūzikas veidu klausīšanos, raksturīgu pārliecību un, jā, arī ķermeņa pārveidošanu. Mūsdienās ir svarīgi justies un būt kaut kur piederīgam, tāpēc jaunieši bieži vien savu pārliecību dēļ ieslīgst galējībās un nepadomā par sekām. Taču daži ķermeņa pārveidošanu uzskata par mākslu.
Katrā ziņā, šīs ķermeņa modifikācijas ieņem diezgan svarīgu lomu cilvēka dzīvē. Pat nepievēršoties tādiem pārveidojumiem kā implantiem, pīrsingiem, tuneļiem vai tetovējumiem, mēs sev raksturīgus pārveidojumus ieviešam savā dzīvē. Sāksim jau ar matu griezumu, matu krāsošanu, kosmētikas lietošanu. Arī šīs ir ķermeņa pārveidošanas. Tiesa, ne tik agresīvas, taču tās raksturo mūsu uztveri pret apkārtējo.
Arī psiholoģi šo tendenci pārveidot savu ķermeni skaidro dažādi. Daži uzskata, ka šī pārveidošana ir tieksme pēc uzmanības, dažreiz arī deformēta uztvere pret pasauli, pašapliecināšanās trūkumi un dažādas citas tamlīdzīgas lietas. …
