-
Ķengaraga vides attīstība
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
a. | Ķengaraga vēsture (13.gs.-21.gs.) | 4 |
2. | Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras karšu izpētes rezultātu apkopojums | 8 |
3. | Iedzīvotāju anketēšanas rezultātu analīze | 10 |
3.1. | Ķengaraga iedzīvotāju anketēšanas rezultātu apkopojums un analīze | 10 |
3.2. | Citu mikrorajonu iedzīvotāju anketēšanas rezultātu apkopojums un analīze | 14 |
4. | Izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējas Ķengaragā | 17 |
4.1. | Izglītības iestādes (pirmsskolas, vidusskolas) | 17 |
5. | Brīvā laika pavadīšanas iespējas Ķengaragā | 18 |
6. | Ķengaraga izaugsmes perspektīvas | 19 |
Nobeigums | 22 | |
Аннотация | 23 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 24 | |
Pielikumi | 25 |
Ķengarags – Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā. Teritorija izstiepta ZR–DA virzienā starp Daugavas labo krastu un Rīgas – Krustpils dzelzceļa līniju. Gar Slāvu ielu un jaunuzcelto Dienvidu tiltu robežojas ar Krasta masīvu un aiz rūpnīcas „Kvadrāts” robežojas ar Rumbulu.
Jau 1208. gadā Ķengaraga teritorijā (Porcelāna rūpnīcas rajonā) Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas, un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni. Šajā stratēģiski svarīgajā punktā no šīm celtnēm kontrolēja ieeju pilsētā no austrumiem - no Krievzemes. Šeit ne vienreiz vien tika izcīnītas smagas kaujas, ordenim karojot gan ar pilsētu, gan ar ārējiem ienaidniekiem. 1656. gadā, aplencot Rīgu, krievu cars Aleksejs Mihailovičš šeit uz sešām nedēļām bija uzcēlis savu nometni.
Kā apdzīvota vieta Ķengarags ("Kengeragge") minēts 16.gs. otrajā pusē. Tas ir lībiešu vārds, un tā nozīme – kurpe. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze (dolomīts). Mazjumpravas muižai kādreiz piederējušā ciemā dzīvoja galvenokārt latviešu zemnieki un zvejnieki. Apkārtējā zeme bija neauglīga (smilšaina un purvaina), un tāpēc pārsvarā visi nodarbojās ar zvejniecību. Daudzi brauca uz Rīgu par algādžiem. Kopš 18.gs. otrās puses divas lielas kokzāģētavas dibināja pašā Ķengaragā. Benkena-Šrēdera un Kummerfeldhofas vējdzirnavas darbināja gaterus.
1870.gadā Latgales priekšpilsētā nodibina alus darītavu “Livonija”. Veiksmīgi strādājot 1900.gadā darītava saražoja jau 258 tūkst. dal. alus un pārdeva 409 t iesala. I pasaules kara gados uzņēmumu evakuēja, bet pirmās Latvijas republikas laikā, tā atsāka savu darbību, kā Alus un Iesalu Rūpniecības Akciju Sabiedrība “Livonija” L.Maskavas ielā 239/243. 1945.gadā uz alus darītavas “Livonija” bāzes izveidojās alus darītava “Vārpa”, Šī alus darītava Latgales priekšpilsētā savulaik bijusi vienīgā medalus rauga ražotāja Baltijas valstīs. 1967.gadā “Vārpa” nodarbināja 149 strādniekus, kas ražoja alu, iesalu un sauso medalus raugu un produkciju realizēja ne tikai Latvijā, bet arī daļu Baltkrievijā un Krievijā. (1872.g.karte)
Latgales priekšpilsētā 1920-tajos un 1930-tajos gados pārstāvētas bija arī citas ražošanas nozares.…
- Igaunijas etniskās struktūras attīstība
- Ķengaraga vides attīstība
- Pļaviņu HES attīstība un būvniecība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Netradicionālās lauksaimniecības nozares Latvijā un Talsu rajonā
Referāts vidusskolai44
-
Ar vidi saistītā likumdošana, to realizējošais mehānisms Latvijā
Referāts vidusskolai15
-
Sabiedrības un vides mijiedarbība Talsu novadā
Referāts vidusskolai8
-
Ķīna un tās attīstības tendences
Referāts vidusskolai12
-
Upes ūdeņu kvalitāte un aizsardzība
Referāts vidusskolai12