Viņa ieradums bija allaž mētāt rokas pa gaisu. Savam tik labam draugam, kā pats minēja slēpa savu brandvīna pudeli, parādās to kāds skopulis viņš ir bijis, jo pat pēcāk, kad deva Pāvulam dzert, viņš skaitīja cik viņš izdzer, kā bija izdzēris 2malkus rāva no mutes nost aizbildinoties, ka tikai pudeli pieturēšot. Žēlastības viņš nebija dabūjis gan pie sievām, gan savā sirdī. Kad viņš bija pamodinājis visu māju ar savu uzvedību, lēni laidās miegā. Visā visumā šajā ainā tika attēlots kā dzērājs.
Pēc manām domām romāns stāsta par cilvēku attiecībām grūtos brīžos. Ķencis visā romāna laikā attēlots kā sava labuma meklētājs, galvenokārt. Pati šo varoni izvēlējos tieši tādēļ, ka viņš aizrāva ar savu lūgšanu, kura, manuprāt, romānā bija pati labākā daļa, jo cik gan naivs var būt vīrietis ticot, ka Dievs neko ne redz, ne dzird. Ķencis pret visu izturējās ar nelielu vienaldzību, vieglprātīgu, viņš izbaudīja dzīvi, kas, manuprāt, ir nepieciešamāks vairāk, nekā tikai satraukties un sēdēt mājās. Mēs visi dzīvojam tikai vienreiz, tāpēc, uzskatu, ka dzīve ir jāizbauda un viss, kas notiek ar mums.