Ķemeru nacionālais parks

Ķemeru nacionālais parks dibināts 1997.gadā.
Kopējā platība. 38 165 ha, no kuriem 36 211 aizņem sauszeme un 1 954 ha – jūras akvatorija.
Ģeogrāfiskais stāvoklis –teritorija atrodas Piejūras zemienē, dienvidrietumu daļa- Zemgales līdzenumā, ziemeļrietumu daļa – Ziemeļkurzemes augstienē.
Augstākais punkts – Lustūžkalns -72, 1 m.
Atrašanās vieta – Rīgas, Jelgavas un Tukuma rajona 7 pagastu (Džūkstes, Valgundes, Slampes, Salas, Smārdes, Engures, Lapmežciema) teritorijā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Kalnciema teritorijā.
Iedzīvotāju skaits – aptuveni 3500.
Dabas resursu izmantošana. Dziednieciskās dūņas, dolomīts, sērūdeņradis, niedres, koksne.
Dabas daudzveidība – 26 biotopi , kas iekļauti Eiropas Savienības Biotopu direktīvā: konstatētas gandrīz 900 vaskulāro augu sugas, vairāk nekā 200 sūnu sugas, aptuveni 590 sēnu sugas, 140 ķērpju sugas, 245 putnu sugas, 50 zīdītāju sugas un 3100 kukaiņu sugas.
Ķemeru nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, netraucētu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu, kā arī veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību un iedzīvotāju ekoloģisko izglītību.
Izveidojot Ķemeru nacionālo parku, vairāki agrāk izdalītie dabas liegumi un aizsargājamie objekti, kā ornitoloģiskais liegums Kaņiera ezerā, kompleksais liegums Slocenes upes ielejāun tās apkārtnē, purva liegums Lielajā Ķemeru tīrelī,ģeoloģiskie objekti – sērūdeņradi saturošie avoti Zaļajā purvā un ģeomorfoloģiskais objekts – iekšzemes kāpas Krāču kalni- ir apvienoti vienā kompleksā ar kopīgu dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu.…