Latvijas teritorijā pirmais kūrorts bija Bārbelē. Šā kūrorta nozīme mazinājās pēc Ķemeru kūrvietas atklāšanas 19. gs. Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā, un tās attīstību spēcīgi ietekmēja Rīga. Ķemeri atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. 1561.g. vārds ‘Ķemeri’ pirmo reizi minēts vēstures dokumentos sakarā ar zemes gabala piešķiršanu šajā vietā zemniekam Kasparam Ķemerim. 18.gs.beigās (1796. g.) vietējie mežsargi, izmantojot tautas medicīnas pieredzi, ārstējuši pirmos slimniekus un savās mājās ierīkojuši peldu vannas. Ķemeru viesnīca, kas uzcelta 1936.gadā, ir viena no lielākajām Latvijas brīvvalsts būvēm, izcils arhitekta Eižena Laubes darbs. Līdz ar jaunās viesnīcas uzcelšanu Ķemeru kūrorts varēja piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas, bet visa gada laikā. Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Stilistiski Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā. Lai piesaistītu ārvalstu tūristus, 1937.gadā un 1939.gadā Ķemeros sarīkoja starptautiskus šaha turnīrus, kas bija Jūrmalas lielākais notikums sportā starpkaru periodā. Padomju laikā tajā ierīkoja sanatoriju „Ķemeri”, kas kļuva par kūrorta galveno dziedinātavu, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes. 1801.g. Pēterburgas akadēmiķis T.Lovics izdarīja Ķemeru ūdeņu pirmo ķīmisko analīzi. 1818.g. D.H.Grindelis veica sīkāku minerālūdeņu ķīmisko analīzi. 1838.g. Ķemeros cars Nikolajs I atvēlēja zemi, uz kuras uzcēla pirmo valsts ārstniecības peldu iestādi ar 32 ozolkoka vannām. Šo gadu uzskatīts dēvēt par kūrorta dibināšanas gadu. 19.gs. otrajā pusē Ķemeros tika uzbūvēta kūrmāja, vairākas peldu iestādes-pansionāti, pasts, aptieka, sāka veidot parku. 1878.g. Ķemeru dūņu pirmo ķīmisko analīzi izdarīja G.Tomass. 20.gs. sākumā tika uzceltas pirmās kūrmājas un vasarnīcas. 1904.-1915.g. par Ķemeru kūrorta direktoru strādāja Aleksandrs Lozinskis, kurš veica nozīmīgu dziedniecisko faktoru izpēti.…
