Aizvēstures pētniecība tikai un vienīgi balstās uz arheoloģiskajiem atradumiem, jo nepastāvot rakstībai un tās avotiem, vēsturniekiem nekas cits neatliek, kā tikai pamatot savas teorijas ar arheoloģisko kultūru atrastu kapu laukos vai apmetnēs.
Ir maz arheoloģisko materiālu saglabājies no aizvēstures laika posma, it īpaši akmens un agro metālu perioda, kad daudz kas tika veidots no koka, kaula un raga, kas ļoti reti spēj ilgstoši saglabāties. Kā arī pastāv liela varbūtību, ka tas, kas tiek atrasts, nav tas, kas raksturoja kādu konkrētu kultūru .
Aizvēstures pētniekiem ir ļoti grūti un pat neiespējami izteikt kādus konkrētus spriedumus vai secinājumus, jo jebkura hipotēze var tikt apgāzta parādoties jauniem arheoloģiskajiem atradumiem.
Mērķis: pētīt ķeltu ģimeni un dzimtu sistēmu, kā ķeltu sabiedrības pamatu.
Uzdevumi:
• noskaidrot sabiedrības iedalījumu pēc kārtām un to funkcijām cilšu sabiedrībā;
• pētīt apvienoto ģimeņu jeb dzimtu savstarpējās attiecības un ietekmi uz sabiedrību kopumā;
• pētīt ģimenes attiecību modeļus, kā liecinātājus par ķeltu sabiedrības funkcijām sadzīvē.