SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Pašvaldību uzdevums ir racionāli sadalīt katra gada finanšu līdzekļus tā, lai visoptimālāk nodrošinātu savu institūciju darbību.
2. Pašvaldības budžetu sastāda un izstrādā patstāvīgi balstoties uz LR Ministru kabineta noteikumiem.
3. Katras pašvaldības ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti, galvenokārt pamatojoties uz iepriekšēja gada faktiskajiem rezultātiem un ņemot vērā bāzes gada budžetu, kas tiek koriģē atbilstoši plānotā gada finansēm un izvirzītajām prioritātēm.
4. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina izdevumus no dotācijām un mērķdotācijām ar noteikumu, ka izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma.
5. Šī brīža nodokļu politika ir nelabvēlīga pašvaldību budžeta ieņēmumiem, jo valsts nedod pietiekamu brīvību pašvaldībām šajā jomā. Šobrīd pašvaldības ir tiesīgas iekasēt dažādas nodevas un saņem daļu nodokļu, kas tiek ieskaitīti speciālajā budžetā, bet to veidotais ienākums nav pietiekams.
6. Viena no centrālajām budžeta procesa problēmām ir budžeta izlīdzināšana, sabalansēšana proporcionāli starp mazākām un lielākām pašvaldībām.
7. No 2007. gada līdz 2009. gadam ir pieauguši gan kopējie ieņēmumi, gan kopējie izdevumi gan laikā, kad bija 3 atsevišķas pašvaldības, gan pēc novada izveides.
8. Visus trīs pārskata gados ir redzams, ka lielākā daļa izdevumu tiek paredzēti izdevumiem no pamatdarbības, kas veido vidēji 70% – 80% no novada kopējiem izdevumiem.
9. Vismazāk izdevumu paredzēti finanšu darbību izdevumu segšanai, kas veido aptuveni 2% – 3% no kopējiem izdevumiem.
10. Šajā laika periodā pēc izdevumu sadalījuma pa nozarēm ir redzams, ka vislielākie izdevumi paredzēti izglītībai, kas pamatojams ar lielo izglītības iestāžu skaitu novadā.
11. Nesamērīgi maza daļa izdevumu ir paredzēta veselības aprūpe, tie ir aptuveni 3 % no izdevumiem, kas paredzēti izglītības nozarei.
12. Visās nozarēs novadā pārskata periodā vislielākie izdevumi ir paredzēti kārtējiem izdevumiem, kas ietver atalgojumus, mēnešalgas, prēmijas, utt. Tie veido vairāk kā 80% no kopējiem nozares izdevumiem.
Priekšlikumi:
1. Ķekavas novads ir jaunizveidots novads, kuram ir jāatrod optimālākais veids kā vienlīdzīgi sadalīt finanses starp visām pašvaldības apdzīvotajām teritorijām nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visā novada teritorijā.
2. Ķekavas novada budžetā izdevumi vairākus gadus ir pārsnieguši ieņēmumus, tāpēc ir nepieciešama izdevumu samazināšana vai nu budžeta pārplānošana.
3. Lieli izdevumi ir izdevumu grupā no pamatdarbības, tos nevar vienādot, bet tie būtu jālīdzsvaro, lai veidotos līdzsvars.
4. Izdevumi no ieguldījumu darbības ir vismazākā izdevumu grupa, to var palielināt, jo laika gaitā ieguldījumi var nest peļņu.
5. Izpētot izdevumu pa posteņiem, ir redzams, ka maz tiek tērēti līdzekļi veselības aprūpei, šī posteņa izdevumus saprāta un iespēju robežās var palielināt, lai nodrošinātu šo nozari ar mūsdienīgām prasībām atbilstošu tehnisko bāzi .
6. Vispārējiem valdības dienestiem ir paredzēts samērā liels budžets, kuru vēl varētu samazināt, samazinot lielo nodarbināto skaitu šajā sektorā.
7. Izglītība, protams, ir nozare, kuru vajag atbalstīt finansiāli, bet Ķekavas novadā šim sektoram tiek izlietoti pārlieku lieli līdzekļi. Šī sektora izdevumus vajag iespēju robežās izlīdzināt ar pārējiem sektoriem.
…
