Ķekavas novada izglītības iestāžu darbinieku un ēdinātāju informētība un zināšanas par alerģisku bērnu ēdināšanu

PĒTĪJUMA REZULTATU ANALĪZE
Pētījumā tika noskaidrots, kā ēdnīcas pakalpojumus neizmanto 10% bērnu, kuri atnes savu pārtiku. 62 % respondenti no pedagogiem ir atbildējuši, ka klasē/grupā ir alerģiskie bērni, un alerģisku bērnu skaits katrā grupā/ klasē var varjiet no 1 līdz 4 bērniem. Tas norāda uz to, kā izglītības iestādes apmeklē alerģiskie bērni. Un par viņu ēdināšanu ir jādomā, lai nodrošinātu ar visām nepieciešamām uzturvielām, ņemot vērā, kā skolās tā ir viena ēdienreize, un bērnudārzos – trīs ēdienreizes. Bērns uzturas izglītības iestādē līdz astoņām stundām dienā, bērnudārzos, pat ilgāku laiku.
Par zināšanām par alerģiju respondenti parādīja labus rezultātus. Tikai 13 % respondenti nezināja alerģijas simptomus, vai nenorādīja tos kādu subjektīvu iemeslu dēļ.
Nesaprašanas rodas respondentiem uz jautājumiem, vai var lietot uzturā sieru, ja ir alerģija uz pienu, un vai var lietot uzturā cepumus, ja ir alerģija uz olām. Dati ir statistiski ticami p=0.007
Uz jautājumu, vai ir zināma rīcība, ja izpaudīsies alerģija, viena ceturtdaļa respondenti so rīcību nezin. Ja tāds gadījums notiktu, 84 % respondentu sauktu medmāsu, 43 % zvanītu arī vecākiem. Rodas jautājums, vai medmāsa vienmēr ir pieejama izglītības iestādē?
Pētījumā tika noskaidrots, kā Ķekavas novada ēdināšanas uzņēmumi savās ēdienkartēs izceļ alergēnus. Bet uz jautājumu, vai apskatāma ēdienkarte pieejamā vietā, respondentu atbildes vienmērīgi dalās, trešdaļa respondentu apgalvo, kā ēdienkarte ir apskatāma pieejamā vietā, otrā trešdaļa atzīmē, kā nav pieejamā vietā, uzsverot, ka ēdienkarte alerģiskiem bērniem tikai ir iesaistītājiem vai pēc pieprasījumā tiek uzrādīta, atlikusi trešdaļa respondentu par to neko nezin.
…