Keinsisms un tā pārvēršanās par rietumu ekonomiskās teorijas vadošo novirzienu

Džons Meinards Keinss ir dzimis Kembridžā, 1883. gadā, slavenā loģikas un ekonomikas profesora Džona Nevila Keinsa ģimenē. Keinss, pabeidzis vienu no labākajām privātskolām Ītonā un Kembridžas universitātes Karalisko koledžu, 1906. gadā iestājās valsts dienestā. 1909. gadā pēc sava skolotāja A. Maršala uzaicinājuma, Keinss atgriežas Kembridžas universitātē kā ekonomikas skolotājs. Viņa lasītās lekcijas līdz pat 1915. gadam stingri atbilda Maršala tradīcijām. 1912. gadā Keinss nomainīja F. Edžuortu „Economic Journal” redaktora amatā. Šo, zinātniskajā pasaulē ietekmīgo amatu, viņš saglabāja līdz pat 1945. gadam. 1913. gadā nāca klajā pirmais lielais Keinsa darbs „Indijas valūta un finanses”. Tajā autors rekomendēja arī turpmāk saglabāt Indijas valūtas pakļauto stāvokli attiecībā pret angļu valūtu, bet tajā pat laikā stingri pieturēties angļu valūtas zelta standartam. Idejas evolūcijas izejas punktā Keinss uzstājas kā pārliecināts neoklasiķis. No tā arī radās viņa interese par naudas teoriju, un uzticību tai viņš nezaudēja visu mūžu.
Džons Meinards Keinss daudzējādā ziņa bija īpatnēja personība. Izcilās matemātiskās dotības ne reizi atnesa viņam Lielbritānijas prestižāko konkursu balvas. Spēlējot biržā [pat ļoti veiksmīgi], viņš sagādāja sev diezgan pieklājīgu finansiālo stāvokli. Kad Keinss bija Kembridžas Karaliskās koledžas finansists, viņam izdevās nostiprināt šī mācību centra finansiālo stāvokli. Tajā pašā laikā Keinss kļuva par gleznu kolekcionāru, publicēja izsmalcinātas biogrāfiska un memuāra rakstura esejas, rakstīja loģikas aprakstus, bija draugos ar dažādām sabiedrībā zināmām personībām [piemēram, ar Bernardu Šovu]. Apprecējies ar krievu balerīnu Lidiju Lopuhovu, Keinss sāka subsidēt baletu.…