Ievērojamais latviešu kultūras darbinieks Krišjānis Barons sava mūža nogalē sarakstīja atmiņas, un saskaņā ar viņa vēlēšanos tās neizdeva dzīves laikā, bet pēc nāves 1924.g. Viens no divpadsmit atmiņu tēlojumiem ir par studiju laika gājienu no Tērbatas (Tartu) universitātes uz mājām Kurzemē, iepazīstot Vidzemi. Līdz šim pieņemts uzskatīt ka topošā jaunlatvieša gājiens noticis 1858.gadā. Pateicoties šim aprakstam, Kr.Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu ceļotāju, un mums ir iespēja atkārtot viņa gājienu.
Latvijas Kultūras fonda atbalsta kopa “Ceļaprieks” 1999.gadā pēc rūpīgas izpētes arhīvā un dabā izveidoja sekojošo aprakstu. “Ceļaprieka” ceļvedis dod iespēju sekot Barona tekstam un salīdzināt to ar mūsdienām. Mūsu doma, aicinot uz šādu atmiņu gājienu, ir iespējami precīzāk atrast vecos ceļus, un noiet tieši tos. Portāla “Atlants” versija labota tikai stilistiski 2009.g.
Krišjānis Barons gāja pa sava laika lielceļiem. Arī tie 140 gados ir mainījušies. Atzīstams, ka vietumis ceļi ir paplašināti uz vecā (pat senā) pamata. Tāpēc īpaši pievēršam uzmanību tām vietām, kur mums ejamais vecais lielceļš kļuvis par mazāku sānceļu mūsdienu lielceļam, kurš ierīkots pilnīgi no jauna, galvenokārt iztaisnojot līkumus un var pat aizvest garām pagriezienam. Nav arī patīkami soļot pa modernu šoseju, un tas ir vēl viens svarīgs iemesls atrast veco ceļu. Ja arī ceļi nav pārdzīvojuši pārbūvēšanu, tad atstāti nekopti, aizauguši atpakaļ dabā. Vecie un senie ceļi ir ar savu īpatnēju izskatu, pazīmēm, katrs iespējams, individuālākām kā mūsdienu lietām. Ceļš vidē iekļaujas ar savu loģiku, apejot savam laikam nepārvaramos dabas šķēršļus.
Gribas ticēt, ka arī mūsdienās ir iespējams, ceļojot kājām, iepazīt savu dzimto zemi un iegūt paliekošus iespaidus. Daudz kam patraucamies garām sava laikmeta steigā.
Tas izdarāms, sekojot detaļām atmiņu tēlojumā, vietām skopām. Izmantojot tā laika kartes* (1854., 1857., 1866. gads), esam atraduši visus iespējamos pieturas punktus. Pirmkārt tos, ko piemin autors savā aprakstā, un arī tos, kam viņš ir gājis garām. Apzinājām krogus, pārceltuves un ceļa līkumus, kas pastāvējuši 19.gs. otrajā pusē. Vēsturiskajās kartēs atrodamie mūsdienu apdzīvoto vietu nosaukumi aprakstā ievietoti iekavās.Šie ceļi savā laikā nav bijuši galvenie, tomēr kartēs tie ir atrodami gandrīz visā Barona gājumā. Pieminēsim krustojumus, kur tagadējā maģistrāle krustojas ar senatnē nozīmīgāko satiksmes ceļu.…
