Katrs no mums ir dzirdējis par kazām. Kazas sauc arī par velna radībām, viņu ragu dēļ. Ļoti bieži dažādās teikās ir teikts, ka velnam viena kāja ir āža. No šīm teikām gan jau ir arī radies šis iespaids.
Ne mazums dzirdēts par kazu piena vērtīgākajām īpašībām ne tikai uztura, bet arī ārstnieciskā uztura dēļ. Tās saimniecības, kuras šobrīd nodarbojas ar kazkopību, ir iemācījušās gatavot ne tikai dažādus sierus, bet arī krējumu un pat sviestu. Tiesa gan, sviests, kas gatavots no kazas piena, tirgū maksā vismaz 20 latus kilogramā. Sviesta gatavošana nav visai izdevīga, jo tā iegūšanai nepieciešams daudz piena, kura kopējie apjomi šobrīd ir nepietiekami. Rīgas lielveikalos aizvien vairāk sāk parādīties Latvijā gatavotie sieri.
Kazkopība ir vispār tāda nozare, kura nav sevišķi “populāra”, par to neko daudz neraksta utt.
Šī patstāvīgā darba tēma man likās samērā interesanta, jo domāju, ka uzzināšu daudz ko jaunu.
Kā teikts Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības gada ziņojumā, aitkopība un kazkopība kā lauksaimniecības nozares Latvijā ir nozīmīgas, jo tās veicina papildus nodarbinātību laukos. Turklāt ir neizmantoti lauki, grūti apstrādājamas zemes un brīvas kūtis, kuras var pielāgot aitu un kazu audzēšanai, taču pašlaik šīs nozares nevar uzskatīt par ienesīgākajām, tāpēc, ka iegūtā peļņa nav liela.
Par to liecina arvien samazinošais kazu un aitu skaits Latvijā. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, vislielākais aitu skaits bija aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados, kad Latvijā bija aptuveni viens miljons šo mājdzīvnieku. 1940.gadā saimniecībās kopumā bija 502 000 aitu.
Arī pēc tam šo mājdzīvnieku skaitam bija tendence samazināties un 1950.gadā saimniecībās bija 485 000 aitu, 1960.gadā - 472 000, 1970.gadā - 318 000, 1980.gadā - 203 000, 1990.gadā - 165 000.
Būtiski aitu skaits samazinājās aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Ja 1992.gadā Latvijā vēl bija 165 000 šo mājdzīvnieku, tad 1993.gadā to skaits samazinājās līdz 114 000. 1994.gadā Latvijā dzīvoja 86 300 šo mājdzīvnieku, bet 2002.gada sākumā vien bija 29 000 aitu.
Savukārt vislielākais skaits kazu reģistrēts 1950.gadā, kad Latvijā bija kopumā 29 000 šo mājdzīvnieku. Taču jau 1960.gadā kazu skaits samazinājās līdz 20 000. Arī pēc tam kazu skaitam bija tendences kristies.
Vismazāk kazas reģistrētas laika posmā no 1985.gada līdz 1990.gadam, kad Latvijā kazu skaits bija nemainīgs - 5 000. No 1991.gada līdz 1994.gadam Latvijā bija 6 000 kazas, un šo dzīvnieku skaitam ik gadu bijusi tendence palielināties. 2002.gadā Latvijā reģistrēti 11 500 kazu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2001.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aitu un kazu ganāmpulkos dzīvnieku skaits bija palielinājies attiecīgi par 1,4% un 9,8%, bet aitu māšu skaits samazinājies par 10,9%. Aitu mātes no kopējā aitu ganāmpulka Latvijā veido 49,3%. …
