Valsts nosaukums ir cēlies no kazahiem –turciski runājošiem klejotājiem, kuri spēcināja hana valsti reģionā, kurā vēlāk radās krievu un pēc tam padomju varas kundzība. Vārds “kazahs” bija iekļauts 13.gs turku –arābu vārdnīcā. Šī vārda nozīme bija “neatkarīgs” vai “brīvs”.
Senie kazahi ir turku un mongoļu klejotāju cilšu sajaukums, kuri 13.gs beigās ieceļoja šajā reģionā. Viņi bija neparasti saliedēti kā vienota nācija. 18.gs šo teritoriju iekaroja Krievija un 1936. gadā Kazahstāna kļuva par Padomju Republiku. 50. un 60. gadu lauksaimniecība programmas laikā, Padomju Republikas iedzīvotāji tika mudināti palīdzēt apstrādāt ganības Kazahstānas ziemeļos. Šis imigrantu pieplūdums (galvenokārt krievi, bet arī citu izsūtīto tautu pārstāvji) sagrozīja etnisko sastāvu, tādējādi sekmējot citu nāciju pārsvaru pār kazahiem. Neatkarība (1991.gadā) izraisīja daudzu šo “jaunpienācēju” emigrēšanu.
Pašreizējās problēmas ietver: attīstīt vienotu nacionālo identitāti, paplašināt valsts energoresursu attīstību un eksportēt tos uz pasaules tirgiem, sasniegt pastāvīgu ekonomisko izaugsmi ārpus naftas, gāzes un izrakteņu ieguves un attiecību stiprināšanu ar kaimiņvalstīm un citiem ārzemju spēkiem.
Kazahstāna ir konstitucionāla republika ar stipru prezidentūru. Prezidents ir valsts galva. Viņš arī galvenais komandieris pār bruņotajiem spēkiem un var aizliegt likumus, kurus pieņēmis parlaments. Prezidents Nursultans Nazarbajevs uzvarējis 1999. gada vēlēšanās, un tika ievēlēts uz 7 gadiem. Kazahstānas premjerministrs kalpo prezidentam, vada Ministru Kabinetu un kalpo arī kā Kazahstānas valdības “galva”. Valdībā ir četri premjerministra vietnieki, 14 ministri un 11 valsts institūciju priekšsēdētāji.…
