Kauja pie Mazās Juglas 1917.gadā

Nobeigums
Latviešu strēlnieki ar savu pašuzupurēšanos un varonību kaujās pie Mazās Juglas uz mūžu ir palikuši mūsu tautas vēsturē.
Latviešu strēlnieku II brigāde, apturot vācu karaspēku uz 26 stundām, izglāba ne tikai latviešu strēlnieku I brigādi, bet arī 2., 6. Sibīrijas korpusu un citas 12. armijas vienības no aplenkuma.
Kopējo novājināto stāvokli 8. armijā var paskaidrot ar Krievijas monarhijas likvidācijas ietekmi. Pēkšņi, demokratizācijas procesa dēļ, kritās gan karavīru disciplinārās, gan kaujas spējas.
Vācijas armijas organizācija, pulkveža Bruhmillera vadībā, bija pilnībā pakārtota militārās zinātnes principiem, un kājnieku divīzijā piekomandēti speciāli triecienbataljoni, pilnveidota artilērija un kājnieku vienības taktikas.
Vācijas armija rūpīgi gatavojās Rīgas operācijas ietvaros gaidāmajai Mazās Juglas kaujai, kas paredzēta 1. septembrī ar mērķi sagraut 12. armiju un ieņemt Rīgu.
Kaujas ietvaros vēl nepabeigtās 12. armijas otrās aizsardzības pozīcijas Štālu-Melmugures-Skriptes-Vilīškalna-Tīnūžu līnijā ieņēma no armijas rezerves pulkveža A. Lielgalvja komandētā latviešu strēlnieku II brigāde.
Mazās Juglas pozīcijas strēlnieki izmisīgā cīņā bija apturējuši vācu ofensīvu, nodrošinot 12. armijas daļām atkāpšanās ceļu Cēsu virzienā.
Rīgu nosargāt latviešu strēlnieki fiziski nespēja, taču pretinieki tika aizturēta pietiekami ilgi, lai 12. armija spētu iziet no vācu 8. armijas ielenkuma un novērst vācu plāna realizāciju.
…