Katolicisma ienākšana ģermāņu zemēs

Ģermāņu cilšu pievēršana katolicismam bija ļoti svarīgs posms gan kristietības izplatībā, gan arī vispārējā turpmākas vēstures veidošanās procesā. Ģermāņi apdzīvoja lielas teritorijas Eiropā un, neesot katoļi, it kā veidoja sienu1 tālaika katolicisma ekspansijai uz ziemeļiem, nodalot kristīgās teritorijas dienvidos. Lielākā daļa šo zemju iedzīvotāju bija pieņēmuši ariānismu – kristietības formu, kuras galvenā atšķirība no Romas ticības bija tāda, ka tā noliedza Svētās Trīsvienības vienlīdzību un izcēla Dieva Dēla cilvēcisko dabu, līdz ar to – nevienlīdzību Dieva Tēva priekšā. Lai arī sava veida kristietības forma tā bija, Romas baznīcā tā tika uzskatīta par ķecerību, un Romas Katoļu baznīca ieguldīja pūliņus, lai pievērstu ariāņus katolicismas, kas laika gaitā arī izdevās.
Mana referāta mērķis ir atspoguļot ideoloģisko, politisko un vēsturisko fonu Eiropas ģermāņu zemēs laikā, kad tajā notika katoļu baznīcas ienākšana, galvenokārt 5. un 6. gs., un izvērtēt konkrētus katolicisma devumus šiem reģioniem un tā izraisītās sekas.
Vispārīgi raksturošu arī ariānisma izplatību periodā neilgi pirms mana referāta apskatāmā laika posma, lai atspoguļotu arī ariāņu misionāru devumu ģermāņu tautu ideoloģijas mainīšanā un parādītu, ka arī tam bija liela loma turpmākajā katolicisma izplatībā.
Izvelējos izcelt galvenokārt katolicisma ienākšanu franku un vestgotu zemēs kā individuālus un specifiskus piemērus, jo turpmākā ģermāņu kristianizācijā šīs tautas ar savu reliģisko pārliecību un vēlmi pievērst tai pārējos, spēlēja lielu lomu.
Tam sekos mani novērojumi un secinājumi, ko veidoju pamatojoties uz iegūto informāciju. …