Katastrofa-tā nav ikdiena. Tai neesam gatavi ne morāli, ne materiāli. Pētījumi, ko veikuši pasaules vadošie katastrofu analīzes speciālisti, liecina, ka viens no galvenajiem katastrofu milzīgā upuru daudzuma iemesliem ir glābšanas un palīdzības dienestu negatavība rīkoties koordinēti. Protams, liela cietušo skaita gadījumos apjūk pat profesionālis, kam nelaimi skatīt vaigā ir darba ikdiena. Taču šādās reizēs svārstīšanās minūte kļūst līdzvērtīga kādai izglābtai dzīvībai.
Latvija nav katastrofu zeme. Neesam saskārušies nedz ar dabas stihiju, nedz cilvēka vieglprātības šausminošajām sekām, par kurām jo bieži vēstī masu mediji no citām zemeslodes vietām. Tomēr apgūt rīcību katastrofas apstākļos prātīgāk, apstākļus modelējot. Jau vairākus gadus Latvijā darbojas Katastrofu medicīnas centrs(KMC), kas radīts mūsu drošībai un mieram.
KMC izveidots 1995.gada 1.decembrī ar Ministru kabineta(MK) rīkojumu, reorganizējot Labklājības ministrijas(LM) pakļautībā esošo Valsts rezervju centrālo medicīnisko iekārtu bāzi un atdalot tās struktūrvienību-KMC.
Atbilstoši MK noteikumiem un vēlākajiem šo noteikumu grozījumiem, KMC ir LM pakļautībā esoša valsts iestāde, kas veic katastrofu medicīnas sistēmas(KMS) metodisko vadību, kā arī koordinē un kontrolē tās darbību.
Centra darbības mērķis ir izstrādāt vienotu stratēģiju un taktiku katastrofu medicīnas jomā ārstniecības iestādēm, kas ārkārtējās medicīniskajās situācijās(ĀMS) nodrošinātu efektīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību(NMP), kā arī savlaicīgu kvalitatīvu ārstēšanu un profilaksi, lai samazinātu kaitējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi. Šī darbības mērķa īstenošanai veicami šādi uzdevumi:
1)izstrādāt katastrofu medicīnas perspektīvās attīstības programmu;
2)Latvijas KMS darbības jomā izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus;
3)metodiski vadīt pilsētu(rajonu) katastrofu medicīnas plānu sastādīšanu;
4)koordinēt līgumu slēgšanu starprajonu līmenī, koordinēt katastrofu medicīnas pasākumus ar citiem valsts avārijas un glābšanas sistēmā iesaistītajiem dienestiem;
5)veikt riska medicīnas analīzi;
6)apzināt nepieciešamos medicīniskos, kā arī cita veida resursus, lai nodrošinātu ārkārtas situāciju(ĀS) pārvaldīšanu vietējā līmenī;
7)apzināt nepieciešamo ārstniecības personu kvalifikāciju ĀMS paredzēto uzdevumu veikšanai.
ĀMS operatīvai un efektīvai pārvaldīšanai ir svarīga loma NMP sniegšanā un
neatliekamās ārstēšanas nodrošināšanā, kad ir daudz cietušo vienlaicīgi.
Lai uzlabotu šādu situāciju pārvaldīšanu un glābtu pēc iespējas vairāk dzīvību KMC apkopotā pieredze ir aprakstīta grāmatā, kuras mērķis ir attēlot, kādi pasākumi veicami, lai paaugstinātu gatavību ĀMS, kā arī reaģēšanas pasākumi šādās situācijās.
Tā kā Latvijā ir izteikti atšķirīgs veselības aprūpes līmenis dažādās pilsētās un rajonos, tad nevar detalizēti aprakstīt darbības īpatnības dažāda veida ĀMS. Tāpat arī nevar aprakstīt rīcību visās situācijās, tāpēc dotas tikai rīcības vadlīnijas, lai katra ārstniecības iestāde varētu plānot savu darbību ĀMS un nelaimes gadījumos, atbilstoši saviem resursiem un konkrētiem apstākļiem. Gatavība ĀS ir process, kas nepārtraukti ir attīstības stadijā, un visi informācijas avoti par šo tēmu ir tikai daļa no šī procesa.
1.Katastrofu medicīnas sistēma Latvijā.
1.1 Par Latvijas Republikas(LR) KMS ir izdoti MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā veidā LR tiek organizēta KMS.
Šajā sistēmā var tikt iekļauta jebkura ārstniecības iestāde neatkarīgi no tās pakļautības un uzņēmējdarbības formas, kuras sertifikācija NMP tiek veikta pamatojoties uz attiecīgās iestādes kompetenci, resursiem un iespējām izpildāmās funkcijas jomā. Reģionālās un valsts mēroga ĀMS vai to tiešu draudu gadījumā pilsētu(rajonu) veselības aprūpes dienestu, uzņēmumu(uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju medicīniskie resursi tiek apvienoti mērķtiecīgai darbībai.
KMS iekļaujas vienotajā valsts ĀS pārvaldīšanas sistēmā.
1.2 Valsts līmenī par KMS ir atbildīgs un to pārvalda veselības aizsardzības Valsts ministrs, kurš apstiprina valsts operatīvo medicīnisko komisiju(OMK). Šī komisija ir padomdevēja institūcija, kas ĀMS vai tās tiešu draudu gadījumā vāc un apkopo iespējami pilnīgāku informāciju par situācijas norisi, kā arī izstrādā attiecīgus priekšlikumus, un iesniedz tos veselības aizsardzības Valsts ministram un pašvaldībām.…
