Kaspara tēla raksturojums romānā "Mērnieku laiki"

Kasparu arejais izskats liecina par vina nosvertibu, pratu, gribu. Vins ir individualists, kas patstavigi doma, verte dzivi. Ar savu patstavibu, skaidro pratu, godigumu, pienakuma apzinu, drosmi, atklatibu, ar savu pasapzinu Kaspars pacelas talu pari citiem "Mernieka laiku" cilvekiem. Sevi Kaspars ierindo to cilveku grupa, "kas ar ticibu nelepojas, bet darbu dara".

Ka prototips Kasparam ir Matiss Kaudzite. Vinu likteni ir saistiti, bet tikai lidz tai robezai, kur sakas bralu fantazija. Vins ir cilveks ar divainibam un par vinu ir sniegta visai ierobezota informacija. Vina daba ir klusesana un tadel vins daudz ko patur pie sevis - savus uzskatus, domas. Musuprat vins ir ka muzam neatminama mikla.
Kaspars- neliels saimnieks Slātavā, pēc padzīšanas no Irbēniem pelnās "ar zveju un malkas dzīšanu uz pilsētām." Kasparu ārējais izskats liecina par viņa nosvērtību, prātu, gribu: "Patlaban ienāca jauns cilvēks pilnīgā augumā, ar melnu, gandrīz mežīgu bārdu un matiem. Viņa sejs bij skaisti bāls, kluss un auksts kā balta mūra siena. Visa šā cilvēka izskats prasīja gandrīz bijāšanas un cienīšanas." Viņš ir individuālists, kas patstāvīgi domā, vērtē dzīvi. Ar savu patstāvību, skaidro prātu, godīgumu, pienākuma apziņu, drosmi, atklātību, pašapziņu Kaspars paceļas tālu pāri citiem "Mērnieka laiku" cilvēkiem. Sevi Kaspars ierindo to cilvēku grupā, "kas ar ticību nelepojas, bet darbu dara".
Kaudzīte saprot atrast vārdus, kas precīzi raksturo personas, izteic rakstnieku attieksmi pret tām.…