1 Teorētiskā daļa
1.1 Dīzeļdegvielas īpašības un kvalitāte
Dīzeļdegvielu iegūst naftas pārstrādes procesā, un tā ir vairāku simtu dažādu ogļūdeņražu maisījums, kuriem katram ir savas īpašības. Atkārtoti iegūt pilnīgi vienāda ķīmiskā sastāva un īpašību dīzeļdegvielu praktiski nav iespējams. Līdz ar to degvielas īpašības ir mainīgas. Dīzeļdegvielas pašaizdegšanās īpašību raksturo cetānskaitlis. Tas ir nozīmīgs degvielas ekspluatācijas rādītājs un raksturo smagu vai vieglu dzinēja darbību. Jo augstāks degvielas cetānskaitlis, jo tā ir augstvērtīgāka, dzinējs ar tādu degvielu būs viegli iedarbināms darbosies viegli un mazāk nolietosies.
Pazeminoties apkārtējai temperatūrai, dīzeļdegviela zaudē dzidrumu, sabiezē un sastingst. Tas notiek tāpēc, ka līdztekus viskozitātes pieaugumam sākas cita nevēlama parādība – alkānu (parafīnu) kristalizācija dīzeļdegvielas masā. Šajā gadījumā viskozitātes nozīme ir berzes koeficents, kas raksturo šķidruma „biezumu” jeb arī pretestības spēki, kas traucē šķidruma kustību.
1.1.1 Dīzeļdegvielas mehāniskā tīrība
Dīzeļdegviela nedrīkst saturēt mehāniskus piemaisījumus (putekļus, smilšu graudiņus u.c.). Mehāniskā tīrība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu ilgstošu dzinēja darbību bez traucējumiem un citu detaļu bojājumiem.
Tā nedrīkst arī saturēt aktīvus sēra savienojumus, ūdeni šķīstošas skābes un sārmus. Dīzeļdegvielā nav pieļaujama arī ūdens klātiene, jo aukstā laikā ledus kristāli aizblīvē filtru elementus, ierobežojot vai pilnīgi pārtraucot degvielas pieplūdi sprauslām.
Praktiski degvielas kvalitāti var vizuāli pārbaudīt, ja to ielej mēģenē vai caurspīdīgā pudelē un aplūko pret gaismu. Degvielai jābūt gaišai, caurspīdīgai, viendabīgai, bez duļķēm un noslāņojumiem. Noslāņojumus vieglāk konstatēt, ja degvielu nedaudz uzsilda (drošības apsvēruma dēļ ne vairāk par 50 0C). Pie dīzeļdegvielas ūdens klātbūtni var pārbaudīt ieberot nedaudz zilo graudiņu, ja degviela iekrāsosies, tajā atradīsies ūdens sastāvs.
…
