Ievads.
No draudzīgiem rokasspiedieniem un tostiem līdz svinīgai dziedāšanai un ceļos krišanai – rituāli sabiedrībai parāda mūsu sociālo un sabiedrisko mijiedarbību un reliģiju paradumus. Joprojām liela sabiedrības daļa nespēj identificēt uzvedību mūsu ikdienas rituālos un svētkos, cenšoties to izskaidrot, ka svētku izpildītie rituāli ir tikai konkrētas sabiedrības daļas reliģisks akts un dēvē tos par nepiederošiem mūsu pašu individuālajās novilktajās ‘’pareizības normās’’.
Kas pirmais ienāk prātā, kad saskaramies ar šo jēdzienu ‘’rituāls’’? Kaut kas ceremoniāls, svinīgs, nopietns, balstīts uz senām tradīcijām, rūpīgi izpildīts...
Vainagi, katafalki, zārki, melnas drānas – bēru rituāls. Baznīca, mācītājs, lūgšana, draudze, dziesmu dziedāšana koru izpildījumā – kristiešu reliģisks rituāls. Vai kaut kas no senatnes, maģisks, mistisks – rituālā upurēšana, bruņinieku kārtā iecelšanas rituāls.
Patiesībā tas ir ļoti vājš atspulgs. Dažādi rituāli mūs pavada jau kopš dzimšanas. Kas tad īsti ir ‘’rituāls’’ plašākā nozīmē?
- Liela sabiedrības daļa uzskata rituālus par formālu darbību, kura asociējas ar kādu reālu notikumu un cilvēkiem ir ‘’saistoši’’ to pavadīt, bet būtībā nekādas lielas saistības ar notikumu nav, un darbības ir absolūti bezjēdzīgas, jo svarīgs ir tikai process. Kā zināms, cilvēkiem nepatīk izvērtēt notikumus un parādības, kā arī paust atšķirīgus viedokļus. Viņi vēlas skaidrību un noteiktību, lai katra parādība sevi ‘’izvērtē’’. Dažādi rituāli arī tam kalpo, lai cilvēki varētu sakārtot savas domas un izpaustos.
Toties ielūkojoties ‘’Ideju Vārdnīcā’’ saņēmu šādu skaidrojumu, ka vārds ‘’rituāls’’ skaidrojams šādi: Publiskas vai individuālas reliģiozitātes izpausmes, kurām piemīt noteiktas un nemainīgas ieražas, kas iezīmē un akcentē sevišķus cilvēka mūža notikumus (kā, piemēram, dzimšanu, nāvi) vai arī dienas, nedēļas vai gada ciklu maiņu.
Vai rituāls ir tikai reliģisks? Vai dzīvē sastopamies tikai ar reliģiskiem rituāliem? To centīšos noskaidrot šajā referātā.
…
