Kas ir psiholoģija

Sa­rež­ģī­ta un grū­ti ap­tve­ra­ma ir pa­sau­le ap mums, bet cil­vē­ka iek­šē­jā pa­sau­le ir vēl sa­rež­ģī­tā­ka, cil­vē­ka do­mas, jū­tas, sma­dze­ņu iek­šē­jā pa­sau­le, to ne­var no­šķirt no ma­te­ri­ālās pa­sau­les – ato­miem un zi­nāt­nis­ka­jiem li­ku­miem. Sma­dze­nes dar­bo­jas sa­vā īpa­šā vei­dā un ra­da sa­vu pa­sau­li- do­mu un jū­tu pa­sau­li. .Lai arī dau­dzas zi­nāt­nes, kas pē­tī ār­pa­sau­li ir gu­vu­šas uni­kā­las uz­va­ras, cil­vē­ka men­tā­lās pa­sau­les pē­tī­ju­mi nav vei­ku­šies tik la­bi un tā­dēļ arī mūs­die­nās ir aiz­rau­jo­ši pē­tīt cil­vē­ka ga­rī­go pa­sau­li, tās uz­bū­vi un at­tīs­tī­bu, kat­ru rei­zi tas ir kā aiz­rau­jošs ce­ļo­jums sve­šā -prā­ta un do­mu pa­sau­lē, ku­rā mēs no­kļūs­tam ar psiho­lo­ģi­jas pa­lī­dzī­bu.. Psiho­lo­ģi­ja-(no grie­ķu val.-psic­he-dvē­se­le,lo­gos-mā­cī­ba), tā­tad mā­cī­ba, zi­nāt­ne par dvē­se­li.
.Psiho­lo­ģi­jai ir ga­ra priekš­vēs­tu­re, bet diem­žēl ļo­ti īsa vēs­tu­re, kas sā­ku­sies ti­kai 19.gad­sim­tā.pirms tam psiho­lo­ģi­jas pro­blē­mas ri­si­nā­ja fi­lo­zo­fi­jas ie­tva­ros. Fi­lo­zo­fi­ju pa­ma­to­ti dē­vē par psiho­lo­ģi­jas mā­ti. jau an­tī­ka­jā fi­lo­zo­fi­jā past­āvē­ja do­ma, ka cil­vē­kā mā­jo kā­da ne­ma­te­ri­āla būt­ne-dvē­se­le, kas ļauj cil­vē­kam just, do­māt, val­dīt pār se­vi vi­su cil­vē­ka mū­žu un cil­vē­kam no­mir­stot, pa­met šo pa­sau­li, pār­ieda­ma uz ci­tu- ide­jis­ko pa­sau­li. Strau­ji at­tīs­to­ties da­bas­zi­nāt­nēm-fi­zi­kai, ķī­mi­jai, as­tro­no­mi­jai un me­di­cī­nai, ra­dās arī cits priekš­stats par dvē­se­li, tas ļā­va fran­ču fi­lo­zo­fam R.De­kar­tam(1596-1650)skaid­rot cil­vē­ka uz­ve­dī­bu sa­vā­dā­kā vei­dā. De­karts ap­gal­vo­ja, ka ķer­me­nis un dvē­se­le at­ro­das mij­ie­dar­bī­bā, viņš pri­mi­tī­vā vei­dā ap­rak­stī­ja cil­vē­ka re­flek­sus un sma­dze­ņu lo­mu cil­vē­ka uz­ve­dī­bas re­gu­lā­ci­jā, viņš gan ne­at­tei­cās no dvē­se­les, kas pēc vi­ņa do­mām at­ro­das gal­vas sma­dze­nēs un val­da pār cil­vē­ka prā­tu. Tas bi­ja bū­tisks pa­vēr­siens pirm­szi­nāt­nis­kās psiho­lo­ģi­jas jo­mā, jo ap­rak­stī­ja, ka cil­vē­ka uz­ve­dī­bu ie­tek­mē arī ner­vu sis­tē­ma..19.gad­sim­tā Č. Dar­vins (1809-1882) nā­ca kla­jā ar sa­vu evo­lū­ci­jas te­ori­ju, no­zī­mī­gi bi­ja arī I. Pa­vlo­va (1849-1936) bez­no­sa­cī­ju­ma un no­sa­cī­ju­ma re­flek­su pē­tī­ju­mi.!879. ga­dā vā­cu fi­lo­zofs V. Vunts, Leip­ci­gā no­di­bi­nā­ja pir­mo eks­pe­ri­men­tā­lo psiho­lo­ģi­jas la­bo­ra­to­ri­ju. Sā­ko­ties 20.gad­sim­tam, pa­sau­lē pa­ve­ras lie­las ie­spē­jas zi­nāt­nes un teh­ni­kas jo­mā, ro­das jaun­as pie­ejas cil­vē­ka psi­his­kās pa­sau­les iz­zi­nā­ša­nā.
Psiho­lo­ģi­ja ir zi­nāt­ne par psi­his­kās dar­bī­bas li­ku­mī­bām, at­tīs­tī­bu, for­mām, ap­zi­ņas at­tīs­tī­bas un iz­paus­mes li­kum­sa­ka­rī­bām.
Psiho­lo­ģi­jas pē­tī­ša­nas priekš­mets ir psi­he, ie­dzim­tī­bas, or­ga­nis­ma fi­zis­kā stā­vok­ļa un ap­kār­tē­jās vi­des ie­dar­bī­bu uz psi­hi.
Cil­vē­ka psiho­lo­ģi­jas gal­ve­nie uz­de­vu­mi ir ap­rak­stīt cil­vē­ka iz­tu­rē­ša­nos, sa­prast tās cē­lo­ņus un no­zī­mi. Sa­prast cil­vē­ka psi­his­kās dar­bī­bas li­kum­sa­ka­rī­bas un at­tīs­tī­bu, bal­sto­ties uz at­klā­ta­jām li­kum­sa­ka­rī­bām, mē­ģi­nāt prog­no­zēt cil­vē­ka psi­hes re­ak­ci­ju uz da­žā­diem sti­mu­liem, kā arī no­skaid­rot cil­vē­ka uz­ve­dī­bas un psi­his­ko pro­ce­su ie­tek­mē­ša­nas un mai­nī­ša­nas ie­spē­ju.
…